1.Ievads – vispārīgas ziņas par valsti
Valsts pie Adrijas jūras, pašā Eiropas sirdī. Valsts, kuras pagātni skaita gadu tūkstošos, kurai ir senas un dziļas valsts saknes. Pasludinot 1991. g. savu neatkarību, Horvātija uzsāka jaunu vēstures etapu. Ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošināja Eiropas tautu kultūras ietekmi. 4. g.s. p.m.ē. šajā piekrastē Romas impērija nodibināja savu koloniju. Vēlāk pār valsti valdīja habsburgi, turki, ungāri. No 1945. g. līdz neatkarības pasludināšanai 1991. g. Horvātija bija Dienvidslāvijas sastāvā. Horvātijas pilsētas Dubrovika un Splita, kas atrodas Adrijas jūras piekrastē, pieder pasaules vēstures un kultūras zelta fondam un tās aizsargā UNESCO organizācija. Horvātija ir viena no ekoloģiski tīrākajām Eiropas valstīm. Desmit nacionālie parki ir slaveni ne tikai ar iespaidīgo un burvīgo skatu, bet arī ar dažādo floras un faunas pārpilnību. Horvātijas Adrijas jūras piekraste stiepjas 1777 km garumā. Pretim piekrastei ir 1185 lielas un mazas salas, klintis un saliņas, rifi, kurus apskalo smaragda zaļais Adrijas jūras ūdens. 66 salas ir apdzīvotas. Katra sala un saliņa ir īpaša un neatkārtojama. Šeit viss ir dabisks, bez jeb kādas imitācijas. Nelielas, vilinošas pilsētiņas ar mājīgām ieliņām, baznīcām un klosteriem harmoniski saskaņojas ar neatkārtojamo dabas skaistumu. Ceriņu, mandarīnu, citronu, vīnogu, lavandas un mimozas ēna, Adrijas jūras pludmales vilina un atspirdzina saulainās vasaras dienās. Adrijas jūras klimats ir maigs un veselīgs un lieliski ir piemērots atpūtai un atvaļinājumam. Noilgojies pēc saules un jūras apskāvieniem, tūrists, kas alkst iepazīt kultūru un vēsturi, sērfinga un zemūdens peldēšanas mīļotājs vai pat visīstākais zvejnieks - katrs atradīs šeit piemērotu nodarbošanos, laba ēdiena cienītājs neatteiksies no Adrijas jūras veltēm un vietējām sarkanvīna un baltvīna šķirnēm. Vai var būt vēl labāka vieta atpūtai pie jūras pašā Eiropas sirdī, kur saule spīd 2600 stundas gadā!
Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni.
Platība: 56 610 km2
…
