Dzimis Dienvidu Itālijā Venūsijā . Būdams brīvlaistā verga dēls, viņš nekad nenoliedza savu nedižciltīgo izcelsmi. Gluži otrādi , bija lepns par tēva rūpēm gan par paša sasniegto (tēvu dzejnieks pateicībā pieminējis ne vienā vien dzejas rindā). Viņa tēvs ar ģimeni apmetās uz dzīvi Romā, lai dēls varētu iegūt izglītību. 20 gadu vecumā Horācijs devās uz Atēnām, lai apgūtu filozofiju, sevišķi pievērsdamies epikūriešu un stoiķu sistēmu studijām, padziļina savas zināšanas grieķu valodā pat mēģina grieķiski dzejot.
Ierodoties Cēzara nogalinātājam Brūtam, Horācijs kopā ar romiešuu jaunatni, kas studēja Atēnās, iestājas republikāņu armijā, lai cīnītos ar Oktaviānu un Antoniju. 42. g. p.m.ē. republikāņi cieš neveiksmi. Brūts izdara pašnāvību, bet Horācijs bēg prom.
Pēc amnestijas izsludināšanas Horācijs atgriežas Romā. Viņa īpašumi Venusijā bija konfiscēti, un Horācijs nodarbojās ar valsts dokumentu pārrakstīšanu. Jau pirmie Horācija dzejoļu krājumi padarīja autoru slavenu. Vergīlijs iepazīstināja Horāciju ar Mecenātu, kas uzņēma viņu savā pulciņā. Mecenāts uzdāvināja Horācijam nelielu zemes īpašumu. Daudzi Horācija darbi veltīti draugam tie atzīst draudzību kā vienu no augstākajām vērtībām dzīvē un reizē apliecina ciešo garīgo tuvību Mecenātu ( “Odu” 2 grāmata 17. odā dzejnieks pat raksta, ka neiedomājama būtu dzīve bez Mecenāta. Pēc likteņa lēmuma Horācijs patiešām arī miris drīz vien pēc Mecenāta nāves.). Šī dāvana ierobežoja dzejnieka brīvību. Dāvana paātrināja bijušā republikāņa pārvēršanos par Augusta ideologu.
Horācijs dzīvo te Romā, te savā lauku īpašumā. Galma intrigas viņam svešas, bet savā daiļradē viņš arvien vairāk dedzīgāk atbalsta Augusta politiku un pēc Vergilija nāves kļūst par oficiālu Augusta dzejnieku.
Horācijs nebija precējies un nomira 57 gadus vecs.
…
