Cilvēka seksuālā orientācija ir sarežģīts process gan no bioloģiskā, gan psihoseksuālā viedokļa. Tajā ietilpst arī seksuālā orientācija, t.i., dvēseliskas un ķermeniskas simpātijas, ko cilvēks izjūt pret kādu dzimumu. Vairākumam cilvēku tās vēršas uz pretējo dzimumu un to sauc par heteroseksualitāti. Zināmam mazākumam – tas tiek lēsts ap 10 procentiem – šīs simpātijas sliecas uz to pašu dzimumu. Šī nosliece tiek saukta par homoseksualitāti.
Pētījuma motivācija ir sabiedrības interesēšanās par homoseksuālisma pastāvēšanu. Vēl joprojām par šo jautājumu ir zināšanu trūkums, tomēr arvien biežāk presē un televīzijā par to izskan diskusijas. Problēmas “nesējs” ir cilvēki ar netradicionālo seksuālo orientāciju. Homoseksuālisms ir starptautiska problēma ar dažādu pieeju katrā noteiktā valstī, kas atkarīga no mentalitātes un dažādu tautu kultūras. Homoseksuālismu var pieskaitīt pie mūžīgām problēmām, jo cilvēces vēsturē homoseksualitāte pastāvējusi visos laikos un visās kultūrās. Pēc pretrunas dziļuma homoseksuālisms ir funkcionālā problēma. Sabiedrība ir vienojusies sekot vienotai vērtību sistēmai, kurā homoseksualitāte izpaužas kā disfunkcija. Tāpēc varam apgalvot, ka homoseksuālisms vai nu tiks pārvarēts un tas izzudīs, vai arī nostiprināsies un tiks pieņemts sabiedrībā.…