Homērs ir grieķu izcilākais episkais dzejnieks, kura dzīve un darbs ir viscaur noslēpumā tīti. Vienīgā droši zināmā lieta ir tā, ka Homērs dzīvojis Grieķijā, bet par pārējo strīdējās jau antīkie gramatiķi un zinātnieki, ko tie dara arī vēl mūsdienās.
Homēra dzīves vieta nav skaidri zināma. Godu saukties par Homēra dzimteni gribēja iegūt vismaz septiņas pilsētas. Par Homēra dzīves laiku arī nav īstas skaidrības. Daži domā, ka viņš pats pieredzējis Trojas karu, t.i. 1180.g. p.m.ē., citi – ka viņš dzīvojis simts, divsimt vai pat četrsimt gadus vēlāk par „Iliādā” apdziedātajiem notikumiem.
Vairāki saglabājušies Homēra krūšu tēli rāda, ka viņš ir bijis akls. Par to liecina uzvilktas uzacis, dziļi sēdošas, pievērtas acis un atpakaļ atliektā galva. Homērs krūšu tēlos un ciļņos ir attēlots kā sirmgalvis ar grumbainu, bet apgarotu seju, garām matu un bārdas sprogām. Pēdējie zinātnieku pieņēmumi gan liecina, ka Homēra aklums ir saistāms ar kādu nepareizi saprastu „Homēra himnas” vietu, kur runa ir par kādu aklu dzejnieku no Hijas. Homēra attēli ir arī uz antīkajām monētām. No tā zinātnieki secina, ka ideālais Homēra attēls radīts jau ļoti agri. Šo ideālais attēls ir novietots gan Homēram par godu celtajās svētnīcās, gan arī Romas Kapitolija muzejā mūsdienās, kur gan atrodas jau helēnistiskā laika ideālais Homērs.
Kopumā par Homēra biogrāfiju jau pašiem senajiem grieķiem nekādas īstas skaidrības nebija, pārsvarā visi pieņēmumi par Homēru ir balstīti uz dažādām leģendām vai to kombinācijām. …
