Antisemītisms ir pret ebrejiem kā etnisku grupu vērsti aizspriedumi un
vajāšanas, ko gandrīz 2000 gadus ir realizējuši kristieši Eiropā. Tas
izpaužas dažādi, lielākoties valstiskās, pilsoniskās lietās, sākās darbības
pret ebrejiem.
Jau senajā Romā ebrejus diskriminēja un kristieši uzskatīja, ka ebreji ir
Jēzus slepkavas. Viduslaikos ebrejiem aizliedza ar likumu būt cunftes
biedriem un viņiem nevarēja piederēt zeme. Viņi tika apvainoti un vajāti.
19. gadsimta otrajā pusē neebreji Rietumeiropā sāka veidot antisemītiskās
teorijas, kas viņus padarīja augstākus par ebrejiem. Īpaši spēcīgi
antisemītisms izpaudās Vācijā un Austroungārijā. 1882. gadā Drēzdenē
notika pirmais starptautiskais antisemītiskais kongress.
Ebrejiem bija jādzīvo geto. Geto tika apjozti ar mūri un naktī slēdza
vārtus ciet. Daudzkārt ebrejiem ārpus geto bija jānes atšķirības zīmes.
Geto tika likvidēti Franču revolūcijas laikā. Hitlers lika atjaunot geto
okupētajā Eiropas daļā, kādā mazākā daļā. Tas piederēja pie plāna iznīcināt
ebrejus.
…