Secinājumi
1) Holokausts radās Vācijā pēc Pirmā pasaules kara, arvien pieaugot nacistu aizspriedumiem un nacionālajam naidam pret ebrejiem.
2) Nacistiskā Vācija ar savu vadoni Ādolfu Hitleru priekšgalā uzskatīja, ka ebreju masveida iznīcināšana saglabās viņu „āriešu rases” tīrību.
3) Nacisti savu holokausta politiku īstenoja arī Otrā pasaules kara laikā okupētajās teritorijās, tostarp Latvijā.
4) Latviešu attieksme pret antisemītismu un holokaustu nebija viennozīmīga. Ievērojams skaits latviešu pakļāvās nacistu antisemītiskajai propagandai, uzrādīja un nodeva ebrejus varas iestādēm, kā arī piedalījās viņu masveida slepkavībās. Bet bija arī daudz latviešu, kuri riskējot ar savām un savu tuvinieku dzīvībām, slēpa ebrejus un paglāba tos no nāves.
5) Ebreju masveida iznīcināšana ļoti nozīmīgi ietekmēja Latvijas sabiedrības etnisko sastāvu.
6) Ebreju tautas pagājušā gadsimta traģēdijai jākalpo par baisu atgādinājumu mūsdienu sabiedrībai, lai netiktu pieļauti tamlīdzīgi noziegumi pret cilvēci.
…