Ievads.
Holokausts. Ir vairāki iemesli kāpēc izvēlējos šo tēmu. Viens no tiem ir tāpēc, ka šis ir viens no lielākajiem noziegumiem cilvēces vēsturē un ir atstājis lielu iespaidu uz cilvēku prātiem un izpratni par to, cik tālu var nonākt vienas idejas neprāts. Otrs vērā ņemams iemesls ir šī notikuma neizdziestošās sekas mūsdienās, kam piemērs ir šī brīža Latvijas ebreju kopienas centieni atgūt holokausta laikā zaudēto.
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā tika īstenots nacistiskais holokausts, kuram no latviešu vidus bija kā atbalstītāji un vaininieki, tā arī upuri un malā stāvētāji.
Un tieši tāpēc manis izvēlētais temats ir aktuāls arī mūsdienās, jo veidojot demokrātisku valsti un tolerantu sabiedrību, nedrīkst izvairīties no ieskatīšanās mūsu vēstures tumšajās lappusēs. Ir jāzina mūsu vēsture, mūsu kopējā pagātne, jo tikai tāds cilvēks, tikai tāda sabiedrība ir patiesi brīva, vienota un stabila, kura zina un nebaidās izvērtēt savu pagātni un vēsturi.
Tā kā mans darbs ir veltīts sīkākai šīs briesmīgās ebreju masu iznīcināšanas izpētei, cēloņu noskaidrošanai un aprakstam, kā arī notikumu atspoguļošanai, kas ļautu izvērtēt un saprast holokausta traģiskumu, seku nopietnību un neatgriežamību, darba plāna izveidē pamatojos uz notikumu hronoloģisku un secīgu izklāstu, sākot no ebreju ienākšanas Latvijas teritorijā un beidzot ar 1945. gada kara beigām.
Rakstot šo darbu, bieži vien nācās atsaukties uz citu autoru rakstiem. Kā nozīmīgākie un svarīgākie informācijas avoti bija A. Ezergaiļa, autoru kopuma L. Drina, A. Gūtmaņa un M. Vestermaņa, kā arī S. Brukfelda un P. A. Levina darbi, kuros varēja smelties visu nepieciešamo informāciju manu zināšanu papildināšanai attiecīgajā jautājumā un šī darba pilnīgai izveidei.
Projekta darbs piedāvā arī iespēju iepazīties ar dažādiem gan vēsturiskiem, gan arī ar LR prezidentes dokumentiem un runām par ebreju genocīdu.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir - iepazīstināt tā lasītājus ar holokaustu, tā norisēm.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi ir :
Ieskatīties ebreju vēsturē
Izpētīt holokausta rašanos
Parādīt ebreju vēsturi un holokausta gaitu Latvijā
1.Ebreju ienākšana Latvijā un holokausta sākums
Termins „holokausts” veidots no grieķu vārdiem holos- (viss bez atlikuma) un cantos- (sadedzināts), kas tulkojumā nozīmē- pilnīgi iznīcināts. Mūsdienu izpratnē holokausts ir visu kādai tautai piederīgu cilvēku fiziska iznīcināšana, neapžēlojot un nesaudzējot nevienu, nolūkā likvidēt šīs tautas pastāvēšanu un nepieļaut tās atdzimšanas iespēju.
Latvijā ebreju aizsākumi ir meklējami 15. gs., kad savu varu sāka izplatīt Polijas- Lietuvas lielvalsts. Tie dzīvoja kā etniska minoritāte un līdz pat 18. gs. beigām viņiem bija aizliegts apmesties galvaspilsētā. Tie ienāca no Polijas- Lietuvas un apmetās Austrumlatvijā, pēc tam nāca arī no Vācijas, Francijas un Holandes, par apmešanās vietu izvēloties Kurzemes teritoriju. Latvijas teritorijā ebreji nonāca mazākumtautības statusā. Procentuāli ebreji no 1918.g. līdz 1940. gadam sastādīja vairāk kā 5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tātad Latvijas teritoriju apdzīvoja 94 000 ebreju. Viņiem tika dotas tiesības deleģēt savus pārstāvjus likumdošanas un izpildvaras institūcijās, kā arī minoritāšu kultūras tiesības un tiesības uz identitātes saglabāšanu. Latvijā dzīvojošie ebreji pirmoreiz kļuva līdztiesīgi ar citām tautībām.
“1939. gada septembrī, oktobrī Latvijas ebrejus ļoti satrauca ziņas par nacistu okupantu represijām pret ebrejiem vācu armijas ieņemtajā Polijā, ebreju masveida padzīšanu no dzīvesvietām, viņu īpašumu konfiskāciju, inteliģences slepkavošanu. Par Molotova- Ribentropa (Staļina- Hitlera) paktu Latvijas iedzīvotājiem nekas nebija zināms, un tādēļ daudzi tolaik uzskatīja par vēlamu militāru sadarbību ar PSRS, lai novērstu iespējamo Vācijas agresiju pret Latviju. Ebreju kreisās aprindas ar prieku apsveica 1939. gada oktobrī Latvijai uzspiesto „aizsardzības līgumu” un sarkanās armijas kontingenta ierašanos Latvijas teritorijā. Daudzi ebreji, kuri nebūt nesimpatizēja komunismam, uzskatīja to par sev labvēlīgu pagaidu risinājumu. Kreisi noskaņotie jaunieši devās uz ielām sagaidīt šo karaspēku kā draugus, glābējus. Daudzi vēl neapjauta, ka sākas okupācija un Latvijas neatkarības likvidēšana.”
…
