Ņemot vērā to, ka vēža pacienta attieksme pret cilvēkiem un lietām, slimībai progresējot, var stipri mainīties, cilvēks var zaudēt daļu draugu , kas viņu vairs nespēj izprast. Dažkārt vēža pacients daļu kontaktu var zaudēt vienkārši nepatīkama ķermeņa aromāta dēļ, kas attīstās nekrotisko audu masu dēļ un raksturīgs daļai vēža pacientu vai arējā izskata izmaiņu dēļ, kas attīstās kaheksijas rezultātā. Tā cilvēks kļūst apkārtējiem nepatīkams. Arī nereti ierobežo fizisko spēju dēļ cilvēks vairs nevar turpināt aktīvu dzīves veidu, strādāt, tikties ar draugiem un vienkārši būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Nākas zaudēt arī kolēģus. Iespējas nereti var ierobežot arī materiālā puse. Saslimstot un zaudējot darbu, samazinās ģimenes kopējie ienākumi.
Savukārt izdevumi palielinās, jo ir radusies vajadzība pēc dažādiem medikamentiem un citām ar aprūpi saistītām lietām. Līdz ar to, kā jau minēts, mainās lomas ģimenē, kam seko pārmaiņas arī attiecībās ģimenes locekļu starpā. Cilvēku piemeklē izolētība un vientulība. Turklāt, nereti šādā situācijā nonācis cilvēks var justies par nastu tuviniekiem. Tā kā cilvēks ir sociāla būtne, rezultātā seko arī atstumtības sajūta.
Viss minētais izraisīs pacienta sociālas sāpes. Kā definējusi Starptautiskā Sāpju Izpētes Asociācija, sociālas sāpes saistās ar raizēm un problēmām attiecībā uz tuviniekiem, darbu, sabiedrisko dzīvi un ekonomisko situāciju
…