Hloroplasts
Tipisks augu šūnas organoīds, zaļa plastīda, kas satur hlorofilu.
Hloroplastiem parasti ir abpusēji izliekta, lēcveida vai eliptiska diska forma. To diametrs ir 4-6m.
Augstāko augu šūnās ir 15 –60 hloroplastu.
No ārpuses klāts ar 2 elementārajām membrānām – ārējā un iekšējā. Katrai no tām ir tāda pati uzbūve kā šūnas plazmatiskajai membrānai.
Hloroplasta dobums pildīts ar pusšķidru vielu - stromu, kurā atrodas 40-60 granas – monētu stabiņiem līdzīgas struktūras (apmēram 1m diametrā). Tieši granās notiek ogļhidrātu sintēze. Tās sastāv no liela skaita plakanu maisiņu – tilakoīdu, kas atrodas cits uz cita. Granas savā starpā saistās ar īpašām plātnītēm (lamellām) vai caurulītēm, kas kopā veido vienotu sistēmu. Granas tilakoīda sastāvā bez hlorofila ir arī citas krāsas pigmenti.
Noteiktos apstākļos plastīdu grupas var pārvērsties cita citā. Tā, piemēram, leikopasti gaismā pārvēršas hloroplastos (kartupeļu bumbuļi gaismā kļūst zaļi). Arī hromoplasti gaismā spēj pārvērsties hloroplastos. Rudenī, nogatavojoties augļiem vai lapām dzeltējot, daļa hloroplastu pārvēršas hromoplastos.
Hloroplasti vairojas daloties, un starp divām meitšūnām tās sadalās apmēram vienādi.
Mitohondrijs
Obligāts šūnu organoīds visās šūnās.
Mitohondriju forma var būt apaļa, ovāla, nūjiņveida, pavedienveida (grieķu val. mitos – pavediens, hondros –grauds). To diametrs ir 0,2 -1m, garums līdz 7m.
Šūnā var būt no 1 (aļģēm, dažiem vienšūņiem) līdz 1000 (somatiskās šūnās) un pat līdz 500 000 (gigantiskajai amēbai) mitohondriju.
Mitohondriju sieniņa sastāv no 2 elementārām membrānām. Tās atdala mitohondrija matriksu un starpmembrānu telpu no citosola. Aknu šūnu mitohondrijos 67% proteīnu ir lokalizēti matriksā, 21% – iekšējā membrānā, 6% starpmembrānu telpā.
Ārējā membrānā atrodas transportproteīni, kas lipīdu dubultslānī veido kanālus, pa kuriem spēj pārvietoties līdz 5000 D lielas molekulas. Šajā membrānā atrodas enzīmi, kas piedalās mitohondriālo lipīdu sintēzē, kā arī enzīmi, kas pārveido lipīdus par molekulām, ko metabolizē matriksā.
Ārējā membrāna ir gluda, bet iekšējā membrāna veido krokas, izaugumus, ko sauc par kristām, kas ievērojami palielina membrānas virsmas laukumu, un satur lielu daudzumu fosfolipīda, kurš padara to jonu necaurlaidīgu. Tajā ir arī virkne proteīnu ar dažādām funkcijām – e- pārnesēji, elpošanas ķēdes kompleksi, ATF-āze, kā arī transportproteīni, kas nosaka selektīvu vielu transportu cauri membrānai.
…