Astoņdesmito gadu sākumā AIDS izraisītājus - divus vīrusus, kas pieder pie retrovīrusu grupas, vienlaicīgi identificēja divas pētnieku grupas ASV un Francijā. 1983.gadā Pastēra institūtā (Francijā) dr. Lūks Montanjē (Luc Montagnier) izdalīja vīrusu no kāda AIDS slimnieka audiem un nosauca to par LAV (Lymphadenopathy Associated Virus), bet 1984.gadā dr. Roberts Gallo (Robert Gallo) no Nacionālā vēža izpētes institūta (ASV) izolēja vīrusu, kuru nosauca par HTLV-III (Human T-Lymphotropic Virus Type III). Diemžēl sākotnēji, dažādi autori vienam un tam pašam vīrusam deva dažādus apzīmējumus - HTLV - III (R.K.Gallo), LAV (L.Montanjē), ARV (Dž.Levi). Šie vīrusi izrādījās identiski un starptautiskā taksonomijas komisija ieteica vīrusu apzīmēt saīsināti – HIV:
H-Human (cilvēka)
I-Immunodeficiency (imūndeficīta)
V- Virus (vīruss) [1., 2., 3.]
HIV - cilvēka imūndeficīta vīruss, kas iekļuvis organismā, lēnām nomāc tā aizsargspējas, un HIV infekcijas trešajā (pēdējā) stadijā (8-10 gadus pēc inficēšanās), cilvēkam sākas AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms - slimību komplekss, kas attīstās HIV infekcijas beigu stadijā uz novājinātu organisma aizsargspēju fona. [3., 4.]
Pirmoreiz AIDS kā „jaunu” slimību diagnosticēja 1980. un 1981.gadā Losandželosas un Ņujorkas ārsti. Ļoti pietrūka ziņu par slimības dabu un cēloņiem. Zinātnieki drīz vien noteica, ka AIDS attīstās, imūnsistēmai novājinoties, un ka vīruss, kas izraisa novājināšanos, tiek pārnēsāts caur dzimumsakariem, kopīgām narkotiku šļircēm un inficētu asiņu pārliešanu. 1981.gadā (citos avotos 1982.gadā) saslimšanai deva aprakstošas dabas, aptuvenu nosaukumu “AIDS”:
A-Acquired (iegūtais)
I-Immuno- (imūn-)
D-deficiency (deficīta)
S-Syndrome (sindroms) [1., 2., 3.]
Zinātniskie pētījumi liecina, ka HIV cēlies no pērtiķu imūndeficīta vīrusiem jeb SIV, tiem pārvarot sugu robežas un evolucionējot cilvēku populācijā. Iespējams, ka tas notika jau pirms vairākiem gadsimtiem. Āfrikas pamatiedzīvotāji inficējās no pērtiķu asinīm, lietojot to gaļu uzturā. Attīstoties globalizācijai, divdesmitajā gadsimtā, aktivizējās starptautiskais tūrisms, prostitūcija, intravenozo narkotiku lietošana, un notika plaša asins preparātu tirdzniecība (jo īpaši nelegālā), kas veicināja strauju infekcijas izplatību no Āfrikas kontinenta uz pārējām pasaules daļām. Mainot saimniekus, vīruss kļuva arvien spēcīgāks. …
