AIDS izraisa divi vīrusi, kas pieder pie retrovīrusu grupas. Pētnieki AIDS vīrusu atklāja 1983. gadā Francijā un 1984. gadā ASV. Vīruss kļuva pazīstams kā HIV-1. 1985. gadā Francijā zinātnieki atklāja vēl vienu radniecīgu vīrusu, kas izraisa AIDS. Šis vīruss, saukts HIV-2, pārsvarā sastopams Āfrikā. HIV-1 sastopams visā pasaulē.
HIV inficē noteiktus baltos asinķermenīšus, ieskaitot T-palīdzētāj-šūnas un makrofāgus, kam ir liela nozīme imūnsistēmas darbā. Vīruss piesaistās noteiktām molekulām, kas atrodas tikai šūnu virspusē. Šīs molekulas sauc par CD4 receptormolekulām, un pašas šūnas parasti sauc par CD4 šūnām. Kad HIV vīruss iekļūst vienā no šīm šūnām, vīruss ievieto savus gēnus šūnas reproduktīvajā sistēmā un izmanto to, lai radītu vairāk HIV. Šī infekcija nogalina CD4 šūnu un izplata AIDS vīrusus uz citām CD4 šūnām, kur process atkārtojas.HIV var atrasties ķermenī 2-12 gadus, tam ārēji nekādi neizpaužoties. Inficēta persona var nodot vīrusu citai personai gan tad, kad ir simptomi, gan tad, kad to nav. Infekcija ar HIV visiem inficētajiem ilgst visu mūžu. Cilvēkiem, kas inficējušies ar HIV, pamazām parādās simptomi, ko var izraisīt arī mazāk svarīgas kaites. Gadījumā ar HIV infekciju šie simptomi ir paildzināti un bieži arī stiprāki. Simptomi ēdz būt šādi: palielināti limfmezgli, nogurums, drudzis, apetītes un svara zudums, caureja, mutes un vagīnas iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt.
Parasti HIV izraisa spēcīgu svara zudums, vispārēja veselības pasliktināšanās un beigās arī nāve. Daudzos gadījumos vīruss inficē smadzenes un nervu sistēmu. HIV var izraisīt plānprātību, kam raksturīgas sajūtu, domāšanas vai atmiņas problēmas. HIV smadzeņu infekcija var izraisīt arī kustību vai koordinācijas problēmas.…