Attīstības posmu no apaugļošanās brīža līdz pat dzemdībām sauc par embrionālo attīstību. Embrionālo attīstības laiku skaita lunārajos mēnešos, tas ir 28 dienas. Embrija attīstība ilgst 280 dienas jeb 10 lunāros mēnešus, vai vēl sīkāk tās ir 40 nedēļas.
Par apaugļošanos sauc olšūnu un spermatozoīdu saplūšanu. Apaugļotu olšūnu sauc par zigotu. Tā ir mātšūna, kurai daloties, sākas daudzšūnu embrionālā attīstība. Zigotas dalīšanos līdz izveidojas blastula sauc par drostalošanos. Šajā periodā meitšūna – blastomēri – kļūst arvien mazākai pēc izmēriem, jo šūnas dalās bez interfāzes. Tālāk – seko gastrulācija un izveidojas divslāņaina gastrula ar ārējo un iekšējo dīgļlapu. Tālāk seko organoģenēze – veidojas trešā – vidējā dīgļlapa un notiek orgānu veidošanās. Cilvēka embrionālā attīstība notiek 280 dienās. No pirmās dienas līdz 8. nedēļai attīstību sauc par embrija stadiju. Tad notiek embrija implantācija dzemdē un sākas augļa attīstības stadija, kura turpinās līdz dzimšanai.
Individuālo attīstību no apaugļotas olšūnas (zigotas) līdz pat tās bojāejai sauc par ontoģenēzi. Ontoģenēzi iedala:
Embrionālajā jeb prentālajā periodā;
Postembrionālajā jeb postnatālajā periodā;…
