Ievads
„Hipotēze vienmēr var būt pārbaudīta, bet nekad nevar but pierādīta”[4]
„Vienmēr atcerēties, ka daba – nav dievs, cilvēks – nav mašīna, hipotēze – nav fakts.”[4]
Statistiķa darbs sastāv no divām svarīgām komponentēm: statistisku datu vākšanas jeb ieguves un iegūto datu apstrādes, analīzes. Analīzes etapā pētnieks nodarbojas ar varbūtisko modeļu izvēli, konstruē novērtējamo raksturlielumu konfidences intervālus, pārbauda statistiskās hipotēzes, konstruē turpmāko eksperimentu plānus, lai precizētu pirmos secinājumus utt. Šajā referātā tiks atspoguļota hipotēzes pārbaude, hipotēzes pārbaude par sadalījumu parametriem, par aritmētisko vidējo un dispersiju, vienāda un dažāda lieluma izlašu aritmētisko vidējo salīdzināšana, relatīvo biežumu, asimetrijas un ekscesa koeficients.
Hipotēze – metodoloģisks pētījuma raksturojums, zinātnisks pieņēmums, kas ir izvirzīts, lai izskaidrotu kādu parādību un kas pieprasa pārbaudi praksē, lai kļūtu par ticamu zinatnisku pierādījumu [8]. Hipotēzē dabiski ir iekļauti divi momenti: izvirzīšana un loģiska pierādīšana (pārbaude).
Atšķirībā no parasta pieņēmuma, hipotēzei ir sekojošas pazīmes:[4]
faktu atbilstība(hipotēze ir izstrādāta faktu pamatā un, lai pierādītu tos faktus);
hipotēzi var pārbaudīt;
hipotēzi var attiecināt uz plašāko parādību loku;
relatīvā vienkāršība;
Var izšķirt divu veidu hipotēzes: [4]
aprakstošās hipotēzes - hipotēzē tiek aprakstīti iemesli un iespējamās sekas.
skaidrojošās hipotēzes - hipotēzē noteiktu iemeslu iespējamās sekas ir paskaidrotas, kā arī raksturoti tās priekšnoteikumi (kādi fakti novedīs pie tādām sekām). Skaidrojošās hipotēzes noved pie pieņēmumiem par noteiktu likumsakarīgu saistību esamību starp parādībām.
Statistiskā hipotēze – tā ir hipotēze, kas attiecas uz atsevišķiem nejauša sadalījuma parametra lielumiem vai veidiem. Statistiskās hipotēzes ir kādu pieņēmumu kopums par nejaušo lielumu sadalījuma likumu, kas ir formulēts izlases pamatā vai par tās likuma parametriem [11]. Hipotēzes, kurus pamatā nav nekāda pieņemuma par konkrētu sadalījuma likuma veidu saucas par neparametriskiem, pretējā gadījumā – parametriskiem [11].
Izdala vienkāršas un saliktas hipotēzes.
Hipoteze ir vienkārša, ja tā viennozīmīgi raksturo nejauša lieluma sadalījuma parametru. Piemēram, ja 1 ir sadalījuma parametrs, tad hipotēze Ho par 1=10 vienādību ir vienkārša hipotēze. Salikta hipotēze sastāv no galējo vai bezgalīgo vienkāršo hipotēžu daudzuma [11].
…
