Šodien aizdevums ir kļuvis par daļu no mūsdienu cilvēka dzīves filozofiju, jo pagaidu vajadzības pēc papildu naudas lidzekļiem izjūt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šī brīža situācija ir nedaudz mainījusies, sakarā ar augsto inflaciju un tās apkarošanas politiku.
Inflācijas mazināšanas plānā ietverti gan vairāki radikāli soļi, kā, piemēram, kredītu izsniegšanas ierobežošana, bezdeficīta budžeta ieviešana, spekulatīvo darījumu ar nekustamajiem īpašumiem aplikšana ar nodokļiem. Šie soļi nozīmīgi ietekmē arī hipotekāra kredīta nākotni.
Izsniedzamajiem kredītiem ieteikts noteikt obligātu pirmo iemaksu ne mazāku par 10–15% no kredīta lieluma. Tāpat tiek rosināts noteikt maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību un tiek norādīts uz nepieciešamību veicināt uzkrājumu veidošanu un ieviest obligātu legālo ienākumu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50 minimālajām darba algām.
Kā beidzamo var minēt lielo RIGIBOR indeksu un likmi, ko arī ietekmejusi inflācija. Ši brīža situācija ir nopietna , cilvēki tiek aicināti nevis ņemt kredītus, bet veikt uzkrājumus.
Vārdam “hipotēka” ir grieķu izcelsme un tas iegājies apritē jau VI gadsimtā pirms mūsu ēras. Uz parādnieka zemes gabala robežas tika uzstādīts stabs ar uzrakstu, ka šis īpašums kalpo kā prasījumu nodrošinājums par noteiktu summu, tika norādīts parādnieka un kreditora vārds, laiks, kad parādam jābūt atmaksātam. Tieši šo stabu sauca par “hipotēku” (balsteni). Šāds stabs tika uzstādīts uz zemes gabala kā zīme, ka aizņēmējam aizliegts izvest no tā visu atvesto vai atnesto.…
