Manuprāt, pēdējā laikā daudzi cilvēki izmanto iespēju paņemt kredītu, jo vēlas iegādāties preces vai pakalpojumus, kas viņu dzīvi padarītu ērtāku. Protams ir brīži, kad kredīts jāņem piespiedu kārtā, jo nav citas iespējas kā tikt pie vajadzīgās naudas summas.
Kas attiecas uz nekustamiem īpašumiem, tad ieķīlāt var tikai tādu, kas jau reģistrēts zemesgrāmatā. Bez tā ir maz ticams, ka kāds vēlēsies aizdot. Visumā hipotēka kā ķīlas veids ir vissarežģītākā, jo daudz laika prasa formalitāšu kārtošana. Taču hipotēkas priekšrocība ir tā, ka ķīlas devējs joprojām var savu īpašumu lietot saviem saimnieciskajiem mērķiem, varbūt arī pelnīt ar to un vienlaikus atmaksāt kredītu, tādējādi neizjūtot lielo parādu slogu.
Ķīlas ņēmējam galvenais ir prasījuma nodrošinājums, kas samazina kreditēšanas risku. Šis nodrošinājums tad arī ietekmē kreditora lēmumu aizdot vai neaizdot. Un, ja aizdod tad, jo labāks nodrošinājums, jo pieejamāks kredīts.
Par hipotēku, kā vienu no ķīlas veidiem rakstīju referātu lietu tiesībās. Šajā referātā vairāk centīšos likt uzsvaru uz to kā ieraksta hipotēku zemesgrāmatā, kādi ir nosacījumi, kādi dokumenti jāiesniedz un kā hipotēka izbeidzas un tiek dzēsta.
Saskaņā ar Civillikuma 1279.p.1.d. hipotēka ir nekustamas lietas ieķīlājums, nenododot valdījumu. Lieta paliek ķīlas devēja valdījumā. “Hipotēka jeb nekustamā īpašuma ieķīlājums ir viens no drošākajiem prasījumu nodrošināšanas veidiem.”1 Kaut arī noslēdzot līgumu abām pusēm tiek uzlikts pienākums pildīt apsolīto, nereti gadās, ka parādnieks vai nu nespēj vai ļaunprātīgi negrib pildīt savus līgumā noteiktos pienākumus. Tāpēc ķīlas tiesības, to vidū hipotēka, dod iespēju kreditoram atgūt aizdoto no ieķīlāta priekšmeta vērtības.
Jēdziens hipotēka “saistīts ar grieķu tiesībām, saskaņā ar kurām uz ieķīlātās zemes ierīkoja stabus, lai katrs zinātu par šīs zemes ieķīlājumu. Tādā veidā ar stabiem apzīmētā zeme (hipotēka) bija publiska forma ķīlai, kas nav saistīta ar valdījuma nodošanu kreditoram.…