Hipnozi nedrīkst veikt, ja pastāv tendence uz psihozi. Tā var provocēt šizofrēnijas paasinājumu, piemēram, pēc seansa slimniekam galvā mēdz skanēt hipnotizētāja balss, kas liek izpildīt dažādas nejēdzīgas vai pat bīstamas darbības, piemēram, braucot vilcienā, ik pa laikam piecelties un apsēsties, vai arī nolēkt no kāda augstuma. Trauksmainiem cilvēkiem hipnoze var provocēt panikas lēkmi, jo zūd kontrole.
Dažkārt bīstama ir izrādījusies tā sauktā regresīvā hipnoze, kas liek atcerēties pagātnē notikušas psihotraumas, piemēram, seksuālu vardarbību bērnībā. Tad reizēm mēdz rasties tā sauktais pseidoatmiņu sindroms, kad cilvēks sāk atminēties nepiedzīvotus un nereālus notikumus.
Secinājums:
Hipnoze ir piemērota pasīviem cilvēkiem, kuri negrib piepūlēties un gaida, ka viņu vietā visu izdarīs terapeits, tomēr, ja tā palīdzētu visiem un vienmēr, to izmantotu daudz plašāk. Citās psihoterapijas metodēs, piemēram, psihodinamiskajā terapijā un kognitīvi biheiviorālajā terapijā, hipnoze ir tikai viens no paņēmieniem.
Ja cilvēkam ir daudzas problēmas, piemēram, viņš vienā situācijā ir viegli aizkaitināms, kašķīgs un agresīvs, bet citās – trauksmains un mokās ar vainas apziņu, kā arī viņam ir depresija, atkarība no ēšanas, smēķēšanas un vēl miega traucējumi, nepieciešams mainīt raksturu, jo hipnoze vien nepalīdzēs.
…