Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:446459
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Hipiju vēsture    4
1.1.  Bītniki    4
1.2.  Hipiju vēsture pasaulē    5
1.3.  Hipiju vēsture Latvijā    6
1.4.  Sistēma    10
2.  Hipiju dzīvesveids    13
2.1.  Hipija tēls    13
2.2.  Ideāli un meklējumi    17
2.3.  Hipiju svētki un dzīvesveids    18
2.4.  Nometnes    19
3.  Hipiju kultūra    22
3.1.  Mode    22
3.2.  Sadzīve    24
3.3.  Ēdiens    25
3.4.  Veselība, dzīvesveids    26
3.5.  Festivāli    26
3.6.  Zīmes un simboli    27
3.7.  Narkotikas    28
3.8.  Mūzika    28
  Nobeigums un secinājumi    31
  Izmantotā literatūra    32
Darba fragmentsAizvērt

Hipiju kultūra radās 20.gadsimta 60.gados Kalifornijas štata pilsētā Sanfrancisko. Un ļoti īsā laikā tā izplatījās visā pasaulē, nepaiedama garām arī Latvijai. Izdzirdot vārdu “hipijs” mums uzreiz prātā nāk garmatains cilvēks krāsainās drēbēs, kas sēž zaļā pļavā, spēlē ģitāru, dzied, iespējams smēķē marihuānu un ne par ko neraizējas.
Arī 21.gadsimtā pasaulē ir sastopami hipiji. Varbūt ne tik daudz kā 20.gs. vidū…un tomēr. Viņi vienmēr ir centušies pasauli radīt miermīlīgāku, krāsaināku…patiesāku. Varbūt šis ir īstais brīdis hipiju kultūras atdzimšanai? Mums apkārt ir tik daudz karu, sliktu domu. Manuprāt, hipiju sauklis „Make love, not war!” šobrīd būtu tieši laikā.
Mani vienmēr ir interesējusi šī kultūra, tās mūzika un ideoloģija, tādēļ arī izvēlējos savu kursa darbu rakstīt par hipijiem. Mans mērķis ir uzzināt un izpētīt hipiju kultūras rašanos, veidošanos, attīstību. Ļoti liela interese man ir tieši par latviešu hipijiem. Vietām, kur tie pulcējās, viņu aktivitātēm, domām, uzskatiem un cerībām uz brīvību.
Bītniku (tekstos bieži lietoti vārdi „bītņiki” vai „bitņiki”) kustība sākās ASV 20.gs.40.gadu beigās – 50.gadu sākumā Kalifornijā. To aizsāka kāda neliela jaunu rakstnieku un studentu grupiņa, kura centās pret dzīvi izturēties bezrūpīgi un literatūrā ieviesa spontāno rakstību un dzejas brīvās formas. Šie jaunieši lasīja un ietekmējās no Volta Vitmena un Marsela Prusta. Viņi sevi sauca par paaudzi, tā norādot savu nozīmīgumu un salīdzinot sevi ar Zudušo paaudzi.
Vārds „beat” (angl.beat - sitiens) 2.pasaules kara beigās bija izplatīts melno džeza mūziķu vidū un slengā tas nozīmēja – sakauts, apspiests. Kāds žurnālists jau 1944.gadā šo vārdu attiecināja un Viljamu Berouzu. Pie slavenākajiem bītnikiem varam minēt Alenu Grinsbergu, Viljamu Berouzu, Lorensu Farlingetti, Džeku Keruāku.
Pēckara laikā bītniki bija viens no spēkiem, kas sāka apšaubīt tradicionālās vērtības un sāka nošķirties no vairākuma. Viņi bija bohēmiski brīvdomātāji, kas atbalstīja spontānas, dažkārt haotiskas radošās aktivitātes un dzīvesveidu, un viņus var uzskatīt par pirmo subklutūru.
Bītniku paaudzes fenomena ietekme uz Rietumu kultūru neaprobežojās tikai ar ietekmi uz māksliniekiem un rakstniekiem. Viņu iespaidā radās interese par eksperimentiem ar dzīvesstilu, tai skaitā seksu un narkotikām. Bītniki sāka apšaubīt autoritātes, kas, savukārt, kalpoja par pamatu pret karu vērstajiem protestiem. Bītniku paaudzes uzskati iespaidoja visas turpmākās atbrīvošanās kustības, narkotiku lietošanas izplatību, interesi par Austrumu reliģijām un ekoloģiju. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties