Cilvēka dzīvē pēda ieņem ļoti nozīmīgu lomu, jo tās galvenā nozīme ir balsta un pārvietošanās funkciju nodrošināšana. Mūsdienīgā sabiedrība ar mūsu pieaugošo apsēstību un atkarību no apaviem var novest pie dažādām pēdas deformācijām - papēžu pieša attīstības, Hallux valgus, hiperpronācijas un citām.
Pēdas hiperpronācija ir pārmērīga pēdas pronācija ar pēdas mugurējās virsmas pagriešanos uz iekšu, bet pēdas apakšējās virsmas griešanos uz āru, kas izskatās tā, it kā cilvēks stāv nevis uz visas pēdas, bet gan tikai uz tās iekšējās daļas. Pēdas hiperpronācija izpaužas ar sāpēm velves apvidū un līdzsvara zaudēšanu. Pārmērīgu pēdas pronācija izsauc pēdas velves nolaišanos, kas rada papildslodzi uz kauliem, saitēm, pēdas cīpslām. Hiperpronācija attīstās, jo rodas pēdas nodilums un pēdas muskuļu plīsumi, kas notiek vai nu vecuma izmaiņas dēļ, vai ikdienā ilgstoši pārvietojoties uz smailpapēža.
Zemveltņa locītava ir pēdas pamata kaulu locītava, kas atrodas starp veltņa kaulu un papēža kaulu. Šīs locītavas pozīcija ietekmē visas citas pēdas locītavas. Vairākumam ļaužu, stāvot neitrālā pozā, zemveltņa locītava atrodas pronācijas pozīcijā.
Pēdas šķērslocītava ir pēdas pamata kaulu locītava, kas veidota no divām anatomiskām locītavām – veltņa un laivveida kaulu locītavas un papēža un kubveida kaulu locītavas. Pēdas šķērslocītavai ir jābūt aplūkotai kā zemveltņa locītavas neatņemamai sastāvdaļai, tāpēc ka normālai kustībai, lai tā norisinātos pēdas zemveltņa un šķērslocītavās locītavās, visām trijām locītavām jāfunkcionē normālā veidā.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuriem ir pēdas muskulatūras vājums vai jau izveidojusies viegli vai vidēji izteikta hiperpronācija, ieteicams kailām kājām staigāt pa nelīdzenām vietām (mežu, pļavu, akmeņiem). Pati labākā hiperpronācijas ārstēšanas metode ir individuālo maksimāli koriģējošo pēdas ortožu lietošana, kā rezultātā samazinās pēdas pronācija, līdz ar to samazinās arī sāpes pēdā.
Vairumam cilvēku ir pēdu funkcionālās novirzes ar atbilstoši negatīvām sekām veselībā.
