Tādu bērnu, ar kuriem nebūtu nekādu problēmu, nemaz nav. Tomēr ir bērnu, kuriem daudz vairāk ir uzvedības problēmas, sarežģījumi kā skolas gaitās, tā arī sadzīvē, nekā tas parasti mēdz būt. Vecāki, bērna līdzcilvēki, audzinātāji sūdzas par šo bērnu gandrīz neizturamo aktivitāti un nemieru, ietiepīgo un impulsīvo izturēšanos, par viņa pēkšņajiem dusmu izvirdumiem. Bieži vien šie bērni ir sevišķi nekārtīgi, neieklausās un nepanes nekādu kritiku. Nereti šiem bērniem ir arī runas savādības, viņi mēdz murmināt savā nodabā un iejaukties citu sarunās. Daži bērni, gluži pretēji, atšķiras ar savu pārmērīgo mieru, sapņainību, bailīgumu, raudulību un neizturamo vilcināšanos. Ja vērojama vēl nesekmība skolā, pastāv dibinātas aizdomas, ka bērnam ir UDS- uzmanības deficīta sindroms. Šī sindroma visizplatītākā pazīme ir hiperaktivitāte un agrāk to sauca par hiperaktivitātes sindromu. Jaunais nosaukums UDS radies tikai pēdējos gados, pēc tam, kad kļuva zināms, ka daudzi ar šo kaiti sirgstošie mēdz būt arī hipoaktīvi- tādi mierīgi un pārlieku aizsapņojušies.
Zināms, ka hiperaktīviem bērniem ir sarežģījumi visās dzīves jomās. Viņi neievēro noteikumus, atšķiras ar skaļu, agresīvu un nesavaldīgu izturēšanos. Ģimenē, draugu vidū un plašākā sabiedrībā viņi nonāk uzmanības centrā. …