Hip-Hop kultūra ir Ņujorkas jauniešu kultūra, kas vēlāk izplatās pa visu pasauli. Tā sastāv no četriem elementiem: breika dejas, repa vai “emsī” (MC – personas, kas veido pavadījumu repam) mākslas, graffiti un dīdžeinga. Šī kultūra radās, kad Kool DJ Herc sāka spēlēt dziesmu pārtraukuma momentus un komentēt vakara norises dzejā. Pārtraukuma momentos dejoja breikeri. Šajos pasākumos jaunieši apzīmēja apkārtnes sienas ar saviem parakstiem. Darbā tiks izklāstīts, kā tas viss radās.
Mēs visi zinām teoriju par tauriņa efektu. Tas ir, kad tauriņš vienā pasaules malā savicina spārnus, bet otrā pasaules malā ir milzīga vētra. Kā it kā no nenozīmīgām lietām viss ir saistīts tādā kā ķēdē. Mazs sīkums spēj iespaidot tik daudzas lietas, tāpēc pavērosim, kuras lietas bija tās, kuras lika rasties hip-hop kultūrai.
Uz Ameriku tika atvesti arī dziedājumi. Vergi strādāja labāk, ja dziedāja, tāpēc tas bija atļauts. Atšķirībā no kapoeiro (cīņas veids, no kura attīstījās hip-hop kultūras sastāvdaļa Breakdance), kas attīstījās tikai Brazīlijā, dziedāja arī Ziemeļamerikas vergi. Dziesmas bija par to, no kurienes viņi nāk un par viņu ciltīm. Tai laikā vergi gāja uz baznīcām un dziedāja brīvības dziesmas. Tas vēlāk attīstījās par Gospelu - nēģeru garīgo dziedājumu koriem. Amerikas revolūcijā līdzās baltajiem cīnījās melnie, taču ASV Konstitūcija (to ratificēja 1788. gadā) nelikvidēja vergu tirdzniecības radīto vēsturisko netaisnību un vergi nesaņēma nekādas pilsoņtiesības. XIX gadsimta sākumā ASV ziemeļu pavalstīs verdzību pakāpeniski aizliedza, bet, tā kā Dienvidu ekonomika bija balstīta uz verdzību, tad nostāja verdzības jautājumā kļuva par vienu no tiem ar pavalstu tiesībām saistītajiem iemesliem, kuri noveda pie Dienvidu atdalīšanās, kas izraisīja ASV Pilsoņu karu (1861-1865). Pilsoņu karā Savienības (Ziemeļu) armijā cīnījās ap 200000 melno, tiesa gan, atsevišķās vienībās, ko vadīja baltie virsnieki. Vergus (apmēram 4 miljonus) oficiāli atbrīvoja Vergu brīvlaišanas manifests, ko 1863. gadā izdeva prezidents Ābrahams Linkolns. Tomēr līdz Savienības spēku uzvarai 1865. gadā, kā arī pēckara laikposmā, ko dēvē par Dienvidu rekonstrukcijas periodu, to vēl nebija iespējams īstenot. Nabadzīgie baltie atbrīvotos melnos bieži vien uzlūkoja ar aizvainojuma jūtām - kā savus ekonomiskos sāncenšus. Lai melnos iebiedētu, Dienvidos dibināja tādas "modrības grupas" kā Kukluksklans.
Tātad melnos Amerikas iedzīvotājus turpināja terorizēt. Šie viņiem ir bijuši grūtie laiki pilni pārdzīvojumu. Tā rezultātā radās jauns dziedājumu veids – blūzs - skumjas dziesmas. Blūzā bija tikai viens instruments, un dziedāja ar mierīgu, skumju balsi. Vēlāk blūza mūziķi sāka eksperimentēt ar eiropiešu instrumentiem un tā radās džezs. Vēlāk parādījās arī souls, kurš bija vieglāks un jautrāks par blūzu. Tas radās saplūstot blūzam, džezam un gospelam. Tad blūza mākslinieki pārcēlās no laukiem uz pilsētu. Mūzikas skaņa kļuva krietni smagāka un nemierīgāka, uzsvars bija uz ritmiem. Radās Rhythm and Blues (R&B), kas bija tikai melno mūzika. Tā bija gandrīz nepazīstama baltajai publikai līdz 20. gadsimta 50. gadiem. Šodien R&B ir popmūzikas industrijas galvenais elements. Grupa „Fats Domino” padarīja blūzu jautrāku ar ātrākiem ritmiem, pārveidojot to par rokenrolu. Rhythm & Blues tika apvienots ar džezu, kantri blūzu, gospelu, „boogie woogie”.…
