-
Hinduisms un budisms - kopīgais un atšķirīgais
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
Indija | ||
Hinduisms – atbrīvošanās ceļš | ||
Budisms – apskaidroto ceļš | ||
Budisma un hinduisma kopīgais un atšķirīgais |
Dzīvē ir daudz notikumu, kurus nav iespējams vadīt un uzraudzīt. Neviens nevar apstādināt galaktiku maiņas vai uzminēt, kur iespers zibens. Cilvēku nemitīgā cenšanās izskaidrot šādas parādības radīja reliģijas. Reliģijas ir ticējumu kopums, kas mēģina izskaidrot mums līdz galam neizprotamus dzīves aspektus. Vairums ticīgo cilvēku tic vairākiem dieviem vai vienam Dievam. Dievi ir augstākas būtnes, kas radījuši pasauli un uzrauga visas norises tajā. Pati pirmā reliģija bija animisms. Animisti ticēja, ka ikvienā lietā vai parādībā – no akmens līdz dzīvniekiem – mājo gars vai dievs. Doma, ka varētu būt tikai viens Dievs, radās jūdaistiem apmēram pirms 4000 gadu. Arī kristieši un musulmaņi tic vienam visspēcīgam Dievam. dažas reliģijas ir ļoti organizētas. Tās nosaka cilvēkiem, kā uzvesties un dzīvot, un Dievu pielūdz speciālās celtnēs priesteru vadībā. Citām reliģijām nav tik stingru noteikumu. Daudzi cilvēki piekopj savu ticību individuālākā veidā.
Bet tomēr, kas ir reliģija? Sastopamas dažādas, ļoti atšķirīgas definīcijas. Vieni reliģiju definējuši vienkārši kā „ticību garīgajām būtnēm”. Citi mēģinājuši formulēt plašākas definīcijas no ticējumu un paražu viedokļa. Attieksmē pret reliģiju liela nozīme ir tās pētnieku profesionālajai orientācijai.
Antropologi apraksta ticības un paražas, kuras novērojuši pastāvošās kopienās. Viņuprāt, reliģija palīdz cilvēkiem apvienoties kopīgās darbībās un dzīves skaidrojumā. Tā piedāvā uzvedības modeli, palīdz izkļūt no sarežģītām dzīves situācijām. Antropoloģija pēta cilvēku izturēšanos: reliģiju kā cilvēka izturēšanās veidu var novērot līdzīgi jebkurai citai cilvēka aktivitātei.
Vēsturnieki apraksta reliģiju saistībā ar notikumiem, kuru cēloņi meklējami cilvēku atšķirīgajās ticībās.
Sociologi uzsver reliģisko ideju sociālo aspektu. Viņuprāt, reliģija piedāvā vienotu pasaules uzskatu. Tā piešķir cilvēka dzīvei mērķtiecību un jēgu.…
Dzīvē ir daudz notikumu, kurus nav iespējams vadīt un uzraudzīt. Neviens nevar apstādināt galaktiku maiņas vai uzminēt, kur iespers zibens. Cilvēku nemitīgā cenšanās izskaidrot šādas parādības radīja reliģijas. Reliģijas ir ticējumu kopums, kas mēģina izskaidrot mums līdz galam neizprotamus dzīves aspektus. Vairums ticīgo cilvēku tic vairākiem dieviem vai vienam Dievam. Dievi ir augstākas būtnes, kas radījuši pasauli un uzrauga visas norises tajā. Pati pirmā reliģija bija animisms. Animisti ticēja, ka ikvienā lietā vai parādībā – no akmens līdz dzīvniekiem – mājo gars vai dievs. Doma, ka varētu būt tikai viens Dievs, radās jūdaistiem apmēram pirms 4000 gadu. Arī kristieši un musulmaņi tic vienam visspēcīgam Dievam. dažas reliģijas ir ļoti organizētas. Tās nosaka cilvēkiem, kā uzvesties un dzīvot, un Dievu pielūdz speciālās celtnēs priesteru vadībā. Citām reliģijām nav tik stingru noteikumu. Daudzi cilvēki piekopj savu ticību individuālākā veidā. Bet tomēr, kas ir reliģija? Sastopamas dažādas, ļoti atšķirīgas definīcijas. Vieni reliģiju definējuši vienkārši kā „ticību garīgajām būtnēm”. Citi mēģinājuši formulēt plašākas definīcijas no ticējumu un paražu viedokļa. Attieksmē pret reliģiju liela nozīme ir tās pētnieku profesionālajai orientācijai.