Ievads
Pasaulē ir ļoti daudz dažādu reliģiju. Dažas ir ļoti senas, bet ir arī neaudz tādu, kas ir salīdzinoši jaunas. Visizplatītākā pasaules reliģija ir kristietība. Pētījumi liecina, ka 90% pasaules iedzīvotāju ir kristieši.
Otra, manuprāt, pieminēšanas vērta pasaules reliģija ir budisms. Tā ir sena reliģija, kas izveidojās jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Izvēlējos rakstīt par indiešu reliģiju- hinduismu, jo man vienmēr ir interesējusi šī reliģija, bet nekad nav sanācis par to speciāli lasīt. Referātā atrodama informācija par valsti, kurā hinduisms ir galvenā reliģija, par hinduistu un citu reliģiju pārstāvju savstarpējām attiecībām un par hinduisma vēsturi. Interesanta ir latviešu ceļotāja Aleksandra Vovnija veloceļojumu grāmata, kas arī īsumā apskatīta referātā.
Hinduisma vēsture un attīstība.
Jēdzienu „hinduisms” rietumnieki radīja, lai varētu apzīmēt plašu un sazarotu reliģiski filozofisku mācību un rituālu kompleksu. Šis komplekss izveidojies apmēram pirms 3000 gadiem pirms mūsu ēras Indijas pussalā. No šī kompleksa izauguši budisms, džainisms un sikhisms. Hinduisma vēsturi iedala piecos posmos: Harapas kultūra laikā (3000-1900. g. p.m.ē.), seno vēdu jeb brahmanisma laikā (1000. – 1750. g.), eposu vai klasiskā hinduisma laiku (500. g. p.m.ē. – 1000. g.), britu Indijas (1750. – 1947.g.) un nacionālās atmodas laikā (Reliģiju enciklopēdija 2008a, ER).
Hinduisma reliģiski filozofiskie koncepti sākuši veidoties brahmanisma laikmetā. Brahma ir pasaules Tēvs, jo viņš to ir radījis. To garīgais pamats ir vēdas un upanišadas . Vēdas stāsta par Senās Indijas dieviem, to uzdevumiem un funkcijām, kā arī vietu dievu panteonā. Tās pierakstītas sanskritā. Vēl ir jadžūrvēdas- vēdas, kas skaidro reliģisku rituālu un upurēšanu kārtību un maģiju vēdas- atharavēdas. Vēdas uzskata par pilnībā patiesām. Tajās tiek dotas atbildes uz vitāli svarīgiem jautājumiem cilvēka dzīvē. Upanišadās pamatā aplūkota meditācija un filozofija, kā arī jogas un meditācijas komentāri un pamācības priesteriem (Reliģiju enciklopēdija 2008b, ER).
…
