Reliģijas izveidošanās vēsture jeb vēsturiskais aspekts
Hinduisms
[ Upanišadu Laiks; Klasiskais hinduisms]
"Mūžīgā reliģija", kas veidojusies 1. gadu tūkstotī p.m.ē. uz Vēdu reliģijas pamata, sludinot vēdu mitoloģiju. [6] 7- 6 gs. Upanišadu veidošanās. [1.-224 lpp.] Upanišadas – neatkarīgi mēģinājumi izteikt reliģisko pasaules uztveri. [3.-34.lpp.] Ceturtais periods bija tā sauktais episkais laikmets [no 400 g. pr. Kr. Līdz 800g. m.ē.], saukts arī par klasisko hinduismu. Šajā laika posmā radās dižie indiešu eposi „Mahābhārata” un „Rāmājana”, mitoloģiskie teksti Purūnas, reliģiski filozofiskie teksti Āgamas, ezotēriskie avoti Tantras un dažādu filozofisko skolu, t.s. Jogas, traktāti. [5.-165 lpp]
Senās Ēģiptes reliģija
[Valstisko veidojumu laiks līdz Jaunās valsts izveidei]
Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kura pastāvēja ziemeļaustrumu Āfrikā pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē., kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadus. [7] Valstisko veidojumu laiks līdz jaunajai valstij – [1 – 12 (17) dinastijai] no 3100 – 1785 g. p.m.ē. vai 3000 – 1580 g. p.m.ē. Ēģiptes kultūrā reliģijai bija galvenā loma. Tā caurauž visas dzīves jomas un ietekmē valsts varu, politiku, tiesu, zinātni, priekšstatus par pasauli un cilvēku ikdienu. [1.-105 lpp.]
Reliģiskā pieredze jeb mistiskais aspekts
Hinduisms
[ Upanišadu Laiks; Klasiskais hinduisms]
Mistiskā pieredze - cilvēka dziļākajās izjūtās jeb intuīcijā. [3.-36 lpp.]
Indiešu reliģisko praksi – pašiedziļināšanos – mēdz saukt par meditāciju. Upanišadu ieteiktajā meditācijā nav, kam pievērsties, jo ārpus paša Brahmana, kas reizē ir arī Ātmans, pasaulē nekā nav. Īstās zināšanas vidja ir ieskatīšanās sevis un pasaules īstenībā it kā no „iekšpuses”, atmetot parasto domāšanu. Vidja ir dziļa ieskatīšanās sevis un lietu dabā, saplūšana ar pasauli nedalāmā vienībā, tā, lai prāta darbība apstātos, paliekot tīrai apziņai bez jebkādas trauksmes, iespaidiem, domām. [1.-241 lpp.]
Senās Ēģiptes reliģija
[Valstisko veidojumu laiks līdz Jaunās valsts izveidei]
Mistiskā pieredze varētu tikt traktēta kā no ārpuses nākoša, jo sauli uzskatīja par vienu no Dieva simboliem.
Ēģiptieši bija saules pielūdzēji. Pastāv uzskats, ka viņi sauli pielūguši visvairāk. Solārie mīti bija ļoti populāri. To centrālā tēma ir saules dieva Ra, Atuma jeb Atuma-Ra cīņa ar tumsas un haosa spēkiem.
Ar Sauli sastopas ikviens cilvēks katru dienu, tā gan silda un apgaismo zemi, veicina auglību, gan arī to izkaltē un pārvērš par tuksnesi. Saule vislabāk noder, lai raksturotu Dieva visspēcību un klātbūtni pasaulē.
[1.-105 lpp.]…
