HES darbības ietekme uz vidi
1. Mākslīgi izmainīts upes dabiskais hidroloģiskais režīms 2, Ūdens līmeņa mākslīgas svārstības gan augšbjefā, gan lejasbjefā 3. Gruntsūdens līmeņu izmaiņas pieguļošajās
teritorijās 4. Veidojas pārmitrinājuma zona jeb mirusī zona 5. Zivju traumēšana turbīnās, 6. Līmeņu regulēšanas režīma ietekme uz zivju nārstu un mazuļiem 7.Ūdens kvalitātes maiņa, pasliktināšanās ūdenskrātuvē 8. Garu upes ‘tukšo posmu’ veidošanās ar iznīcinātu zivju barības bāzi, bioloģiskajiem resursiem
Mainot upju dabisko tecējumu, mainās visa upju ekosistēma. Mainās ne tikai upju izskats, bet arī to pastāvīgo apdzīvotāju – dzīvnieku, ūdens kukaiņu un zivju sugu sastāvs un daudzums. Izzūd vērtīgās zivju sugas (foreles, laši), ekoloģisko nišu atdodot nevērtīgajām (ķīši, vīķes, auslejas). Mainās arī zivju sugu sastāvs: vienas sugas aizstāj citas, kuras nav tik prasīgas biežām ūdens līmeņa maiņām, skābekļa saturam ūdenī, barības sastāvam. Notiek lašveidīgo upju transformēšana par karpveidīgo zivju ūdenskrātuvēm.
Ūdens pievadīšanas procesā hidroturbīnām nākas rēķināties ar pieteces piesārņojumu. Tas traucē ne tikai ūdens pievadīšanu turbīnām, bet arī rada piesārņojumu, kurš pūšanas procesā patērē ūdens dzīvniekiem tik vajadzīgo skābekli. Rudens periodā kokiem nobirušās lapas uz ūdenskrātuves virsmas netiek aizskalotas pa straumi, bet vienkārši nogrimst un laika gaitā kopā ar peldošajām un grimstošajām drazām veido sanesu slāni, kurš vēlāk pūšanas procesā pārveidojas par biezu dūņu slāni, no kura siltajā laika periodā tiek novērota intensīva purva gāzes izdalīšanās. …