Secinājums
Pasaulē aizvien plašāk izmanto alternatīvous enerģijas avotus. Viens no tādiem avotiem ir hidroelektrostacijas. Hidroenerģiju vairāk izmanto attīstās valstīs, un Latvija ir šo valstu skaitā.
Hidroenerģijas izmantošana pasaulē ar katru gadu palielinas. Vairāk būve mazas HES, jo tām nav vajadzīgs liels kritums. Kritumiem jābūt vismaz 5 m augstiem. Arī mazas HES var būvēt nelielās upēs, kuru ir ļoti daudz pasaulē. No krituma augstuma ir atkarīgas hidroelktrostacijas turbīnas: Frensisa, Kaplāna un Peltona turbīnas. Latvijā izmanto Kaplāna un Frensisa tipa turbīnas, upes reljefa un caurplūduma, dēļ, jo Latvijas upēm ir zemi un vidēji ūdens kritumi no 4 līdz 40 m.
Bet lielas HES priekšrocība ir liela jauda. Lielas HES dot daudzās reizēs vairāku jaudu, nekā mazas hidroelektrostacijas. Tātad varām teikt, ka viena liela HES var aizvietot vairākas mazas HES. Piemeram, Pļaviņu HES ir 88 reizes jaudīgāka, nekā mazās hidroelektrostacijas.
Ņemot vērā pieaugošās prasības vides aizsardzībā un notikušās ievērojamās izmaiņas attieksmē pret apkārtējās vides aizsardzību, tagad izmanto ekoloģiski tīrus enerģijas avotus. Būtu lietderīgi atgādināt, ka hidroenerģētika, neskatoties, ka tā ietekmē dažādus vides faktorus, ir arī viens no tīrākājiem un ekoloģiski pievilcīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem.
HES nepatērē fosilo kurināmo un nepapildina planētas globālo piesārņojumu ar CO2 un atmosfēras piesārņojumu ar ozona slāni noārdošām vielām.
Bet ir arī negatīvas sekas HES ekspluatācijā. HES ietekmē uz apkārtējo vidi. Iet bojā mikroorganizmi, zivis, dzīvnieki, auģi u.c.
Lai samazinātu HES ietekmi uz apkārtējo vidi, ir nepieciešams viecināt nosacījumus, kas saistīti ar HES būvniecības un ekspluatācijas prasībām un kuri nav kajtīgi apkartējai videi.
Ir jādomā valstiski par efektīvām zivju aizsargierīcēm - pieprasītās ir gružu aizsargrestes, kuras …