Spekulatīvo, atbilstoši šī vārda nozīmei kāda tā izveidojās filozofijā ap 1800.gadu, Gadamers raksturo kā atspoguļojošo, un tas ir vairāk kā Platona redzējums par valodu kā tikai kopiju - runa ir par tajā atspoguļotā tēla netveramību, mainīgumu, kas ir pretstatā ikdienas dogmatiskajai pieredzei. Analoģijā ar pili, kas atspoguļojas dīķī, Gadamers valodu salīdzina ar ūdens virsmu un raksturo kā pastāvošu bez savas būtmes, tādējādi tā it kā nav nekas pati par sevi, tomēr ļauj lietai sevī atspoguļoties un rezultātā šķiet ar to būtiski saistīta, tāpat kā spogulis ir saistīts ar attēlu. Bez oriģinālā objekta attēls nevarētu pastāvēt, un lai gan tie šķiet nošķirti viens no otra, attēlu no objekta nav iespējams atšķirt, tāpat kā lietu un tās nozīmi izteiktu valodā. Tomēr Gadamers iebilst Hēgeļa izdarītajai atšķirības atcelšanai starp dialektisko un spekulatīvo, kas izriet no Hēgeļa ‘’spekulatīva’’ jēdziena izpratnes – tas izriet no valodas pakļaušanas izteikumam, kas, ir ierobežojošs valodas skatījums un drīzāk sastopams tiesas zālēs, nevis cilvēciskajā pasaules pieredzē. Gadamers apgalvo, ka tas, ka kaut kas tiek teikts, nenorāda uz izteikumu. Izteikums ir pateiktā ‘’tīrā’’ jēga, kas reducēta tikai uz tik tiešām vārdos izteikto, turpretī pat ikdienišķās sarunās teiktajā vienmēr ir klātesošs pasaules skatījums kā veselums, teikto ļauj saprast tā noturēšana ‘’jēgas vienībā ar neteiktā bezgalīgumu’’. Tas norāda uz valodas spekulatīvo dabu pavisam citā nozīmē, nekā to ir sapratis Hēgelis. Tātad hermeneitikai nepieciešams apzināties, ka ‘’jēga par sevi’’ ir dogmatisks koncepts, jo jebkurš izklāsts ir spekulatīvs.
Galu galā Gadamers norāda, ka novēršanās no antīkās dialektikas uzskata, ka lieta iedarbojas uz domu, nevis saprašana ir subjekta aktivitāte, kopā ar lietas valodas-iegūšanu liek secināt, ka viss, uz ko var vērsties saprašana, ir apvienots universāli ontoloģiskā struktūrā, jeb citiem vārdiem sakot, ‘’būtme, ko var saprast, ir valoda’’ tā ir tāda būtme, kas pati ‘’iz sevis priekšstata sevi saprašanai’’ un tātad par kaut ko runājot, mēs runājam par šīs lietas valodu. …
