Par Hērodota dzīvi zināms maz. Vienīgais ticamais avots, no kura gūt informāciju par vēsturnieka dzīvi, ir viņa sarakstītā “Vēsture”. Cicerons Hērodotu nosauca par vēstures tēvu, bet ne mazāk taisnīgi būtu viņu dēvēt arī par ģeogrāfijas tēvu.
Hērodots piedzima pilsētā Halikarnāsā Turcijas rietumos ap 485 – 425.g. p.m.ē.. Viņa jaunība sakrita ar persiešu ekspansiju Balkānos, brieduma gadi – ar Atēnu uzplaukumu, vecums – ar Peloponēsas kara sākumu. Netālu no Hērodota dzimtās pilsētas atrodas Samo sala, kura daudz pieminēta “Vēsturē”, tādēļ tiek uzskatīts, ka Hērodots dažus gadus pavadījis uz šīs salas. Tas pats attiecināms uz Atēnām. Nav zināms, kad un kāpēc Hērodots pameta savu dzimto pilsētu, bet divus vai trīs gadsimtus pēc viņa nāves, Aleksandrijas zinātnieki izteica varbūtību, ka vēsturnieks tika izraidīts, jo bija iesaistīts cīņā ar tirānu Ligdamiju. Apmēram desmit gadu ilgo ceļojumu laikā viņš pabija Ēģiptē, Sīrijā, Persijas impērijā, Itālijā, Babilonijā un savāca daudz interesantu ziņu par šo zemju iedzīvotājiem.Viņš nomira, būdams panhellēniskās kolonijas Tūriju (Dienviditālijā) pilsonis.…