Eksistenciālajai patiesībai atbilstoši raksturlielumi nav iegūstami teorētiskas izziņas ceļā un parastās izziņas metodes nav pietiekamas patiesības noskaidrošanai humanitārajā jomā. Tāpēc hermeneitika nonākusi līdz zinātniskuma jēdziena paplašinājumam.
Hermeneitikas metodoloģiskos un teorētiskos skaidrojumus nevar uzskatīt par pabeigtiem. Jaunākās paaudzes zinātnieki meklē iespējas attiecināt hermeneitiku uz eksaktajām zinātnēm. Jautājums par tīri zinātniskām un ārpus zinātnes esošām pasaules izzināšanas un apgūšanas metodēm, praktiskās pasaules apzināšanos un saprašanu, paver telpu diskusijām.
Secinājumi
Hermeneitika pasaulē pazīstama jau kopša antīkās senatnes. Īpaši tā aktualizējusies 20.gadsimtā un mūsdienās.
Hermeneitika balstās eksistenciālisma filozofijā un ar tās palīdzību var noskaidrot saprašanās, komunikācijas, interpretācijas, patiesības problēmas. Liela vieta tajā ierādīta valodai kā cilvēka pieredzes formai.
Hermeneitika radījusi specifiskus jēdzienus – hermeneitisko riņķi, spēļu teoriju. Tās teorētiķi vadošo vietu piešķir sapratnes meklājumiem starp cilvēkiem, balstoties interpretācijā, teksta un citas informācijas lasījumos.
Hermeneitika ir gan radikāli jauna zinātniskās pieejas un izpētes metode, gan filozofiska teorija.
…