Secinājumi
1. Kastālija bija dārga kaprīze valstij, kurā tā atradās. Kastālieši gan bija izglītoti, bet pārējai pasaulei no tā nebija nekāda lielā labuma, jo visa šī informācija palika provinces robežās.
2. Provincē mācījās īpaši apdāvināti jaunieši, kuriem galvenā iezīme bija raksturs. Viņi apguva mākslas un estētikas formas, lai kļūtu par Stikla pērlīšu spēles pratējiem.
3. Svarīga loma personas attīstībā ir izglītošanās un meditēšana.
4. Jozefs Knehts bija īpaši apdāvināts cilvēks, kas karjeras augstāko iespējamo pakāpienu sasniedza salīdzinoši agrā vecumā.
5. Katrā dzīves posmā Knehtam bija citāda pasaules uztvere un citādi uzskati, kas ir svarīgi, un kas ne. Jaunībā viņam vissvarīgākā bija mūzika, elites skolu laikā attīstīties, augstākas pakāpes elites skolā Valdcella viņam svarīgi bija izpētīt ko tādu, kas vēl nav izpētīts, būt atzītam, vēlāk, studenta gados, viņš vēlējās uzzināt ko jaunu par ārējo pasauli, bet vecumā, kad bija jau Maģistrs, viņš vēlējās atpakaļ to brīvību, kas bija dota studentu laikā. Pēc atteikšanās no Maģistra pienākumiem, vienīgā vēlme bija sniegt savas zināšanas citiem, bet īstenot to neizdevās.
6. Romāna beigās Knehts saprot, ka ir virtuozs spēles pratējs un augstā amatā, bet īstā dzīve ir lejā pie jaunākiem un neizglītotākiem cilvēkiem, tāpēc tiecas tur nokļūt, bet tas ir ļoti bīstami un galu galā beidzas slikti.
…