Referāta mērķis ir izpētīt Ketleru dzimtu, kura ir cēlusies no Vestfales, kur viņus var konstatēt jau 13. gadsimtenī. Kurzemes un Zemgales hercogu dinastija, valdīja 1562–1737. Dinastiju nodibināja pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kas pēc padošanās Sigismundam II Augustam un ordeņa likvidācijas kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Pēc viņa nāves valdīja abi viņa dēli Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers, pēc tam Vilhelma dēls Jēkabs Ketlers, Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs Ketlers un viņa dēls Frīdrihs Vilhelms Ketlers, pēc tam tronī nāca šīs dinastijas pēdējais valdnieks Jēkaba dēls Ferdinands Ketlers. Pēc Ferdinanda nāves hercogistes troni ieguva Ernsts Johans Bīrons.
Gothards Ketlers
Gothards Ketlers jeb kā viņš pats parasti parakstījās – „Geddert”[3.] ir dzimis 1517. gada 2. februārī netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris 1587. gada 17. maijā Mītavā. Gothards Ketlers bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. Apmēram 1537. gadā iestājās Vācu ordenī, 1551. vai 1552. gadā kļuva par ordeņa saimniecības pārzini Cēsu pilī, bet 1554. gadā par Daugavpils komturu. Gatavojoties karam ar Rīgas arhibīskapu, mestra koadjūtors Vilhelms Firstenbergs 1556. gadā nosūtīja komturu Ketleru vervēt algotņus uz vācu zemēm.
1558. gadā, sākoties Livonijas karam, Ketlers kļuva par Vīlandes komturu, 1558. gada 9. jūlijā komturu Gothardu Ketleru ordeņa sanāksmē Valkā ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1558. gadā viņš vadīja 500 algotņu un vismaz 3000 latviešu karavīru uzbrukumu krievu spēkiem, kas bija ieņēmuši Tērbatas bīskapijas zemes.…
