Kad 1562. gada martā izveidojās Kurzemes hercogistes, Tukums kļuva par hercoga īpašumu.
Pēc 1628. gada Tukums piedzīvoja uzplaukumu. Jaunais vēl nekronētais Jēkabs saņēma savā pārvaldē šo novadu un enerģiski ķērās pie saimniecības atjaunošanas.
1642. gada 13. decembrī, kad pavalstnieki zvērēja uzticību jaunajam hercogam Jēkabam, pavalstniecības zvērestu vispirms nodeva virspadomes domnieki, virskapitāni, kapitāni, un tikai pēc tam bruņniecība, muižniecība, ierēdņi, lēņu turētāji, pilsētnieki.
Līdz 17.gadsimta vidum Tukums bija neliels miests, kurā dzīvoja ap 800 tukumnieku, galvenokārt vācu tautības amatnieki un tirgotāji.
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā uzbūvēja jaunas manufaktūras. Paplašināja ezeru, un 1650. gadā ūdensdzirnavas pārcēla pie Jelgavas ceļa.
Hercogs bija iecerējis arī kanālu savienot Slocenes un Abavas upes un Tukumu pārvērst par tirdzniecības un noliktavas pilsētu. Tomēr šim plānam nebija lemts piepildīties.
Uzbūvēja jaunas manufaktūras: dzelzs un vara cepļus, vara un misiņa lietuves un vara kaltuvi. Tukuma un apkārtnes manufaktūrās tika ražoti lielgabali, ieroču daļas, katli, trauki, miezeri, kokmateriāli, stikls, āda, vadmala, linaudekli, etiķi.
Hercoga Jēkaba manufaktūrās strādāja viņa muižu zemnieki, tādēļ Tukumā ienāca diezgan daudz latviešu; ap dzelzs un vara cepļiem pat izveidojās neliels ciems. Ap manufaktūrām izveidojās neliels nevācu ciems. Iedzīvotāju skaits miestā sasniedza tūkstoti. Šajā laikā veidojās tagadējās Rīgas un Jelgavas ielas.…
