Britu filozofs un sociologs Herberts Spensers (1820-1903) bija nozīmīgākais Viktoriānisma laikmeta angļu bioloģijas un sociālās evolūcijas filozofs. (skat. 1. pielikumu) Šajā laikā viņš bija viens no principālākajiem 19. gs. Evolūcijas teorijā, jo viņa uzskati un atklājumi par evolūciju pat apsteidza Č. Darvina izvirzītos apgalvojumus par evolūcijas būtību. Spensers vairāk bija izpētījis Evolūcijas teorijas attīstību un pielietošanas principus līdz filozofijas, psiholoģijas un socioloģijas studijām, kuras apkopoja savā 9 sējumu „Sintētiskās filozofijas sistēmas” grāmatā, kura ieguva lielu popularitāti sabiedrības vidū.
Herberts Spensers bija viens no spilgtākajiem klasiskā evolucionisma pārstāvjiem, kurš attīstīja teoriju, ka no vienkāršākām formām laika gaitā veidojas daudz sarežģītākas formas. Tāpat ievērību guva arī viņa Funkcionālisma teorija, kurā viņš salīdzina sabiedrību ar dzīvu organismu, piešķirot tai visas organisma piemītošās iezīmes un funkcijas uz līdzības pamata. Nozīmīga bija arī viņa Evolūcijas teorija. H. Spensers bijis arī viens no 19. gs. vadošajiem Sociālā Darvinisma pārstāvjiem. Ievērības vērts bija viņa progresa jēdziens, kura ietvaros viņš uzskatīja, ka ievērojot dabiskās izlases principu, izdzīvos tikai spēcīgākais, bet vājākais aizies bojā. Jāpiemin arī viņa Pozitīvisma teorija, kuru H. Spensers pārņēma no O. Konta, uzsverot „nezināmā” jēdzienu. H. Spensers uzskatīja, ka dzīve ir cīņa par eksistenci, to atklājot vairākās savās teorijās. Plašāk par viņa teorijām ir stāstīts referāta 2. nodaļā. …