Norvēģiem nevajag ilgi uzturēties Baltijas valstīs un runāt ar šejienes iedzīvotājiem, lai pārliecinātos, cik daudz baltiešu zina par norvēģu un mūsu kultūru. Būs grūti atrast tādu baltieti, kurš neko nav lasījis no norvēģu literatūras bagātībām. Čakliem un pat izciliem tulkotājiem pienākas gods par to, ka norvēģu literatūra ir kļuvusi tik populāra. Latviešu valodā ir tulkots vairāk nekā 70 norvēģu autoru un ir iznācis aptuveni 300 dažādu norvēģu daiļliteratūras darbu. Starp tiem atrodam gan norvēģu daiļliteratūras klasiķus, gan mūsdienu norvēģu daiļliteratūru. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā norvēģu literatūra ir plaši pazīstama. Latviešu valodā tulkoti vairāk nekā 70 norvēģu autoru darbi. Ir izdoti aptuveni 300 dažādu norvēģu daiļliteratūras darbu. Pirmā latviski izdotā luga ir bergenieša Ludviga Holberga lugas lokalizējums, savulaik Latvijā liela nozīme bijusi Bjērnstjernem Bjērsnonam, bet Henriks Ibsens pat mūsdienās nav zaudējusi aktualitāti. Norvēģu rakstnieks Ibsens ir palīdzējis savas tautas literatūrai iekārtot pasaules slavu un jūtami ietekmējis sociāli psiholoģiskās drāmas attīstību. Ibsens darbojās laikā, kad Norvēģija, atbrīvojusies no dāņu virskundzības, raisās vaļā no savienības ar Zviedriem; tas izraisa lielu rosmi visās dzīves jomās, arī literatūrā.
Henrika Ibsena senči bija kapteiņi un lieltirgotāji. Tie piederēja pie pilsonības augstākās šķiras. Ibsens dzimis 1828. gada 20. martā, viņa nākšana pasaulē gandrīz sakrita ar vecākā brāļa nāvi; pēc viņa piedzima vēl māsa un trīs brāļi.. nākamā rakstnieka atmiņas par tuvāko apkārtni jeb, kā viņš pats saka, pirmais skats pasaulē, ir ļoti raksturīgs tai Norvēģijai, kuru viņš vēlāk apsūdz savos darbos. Ibsena pirmie gadi bija laimīgi. Ziemassvētkos viņa mājā ieradās daudz viesu. Kad 1836. gadā Knuts Ibsens (Henrika tēvs) bija viens no pirmajiem, kas bankrotēja, māte ierāvās sevī, bet tēvs kļuva ironiski rūgts un bieži netaisns, mazajam Henrikam bija tikai 7 gadi.…
