5. Nobeigums
Referātā tika apskatīts helotu statuss Spartas sabiedrībā, pētot to izcelsmi, tiesisko stāvokli, kriptijas un nemierus. Spartas helotiem lielākoties bija vairāk brīvības nekā vergiem citās Grieķijas polisās. Kamēr viņi nav klasificēti kā brīvi cilvēki, viņiem var būt savas ģimenes un noteiktas īpašuma tiesības. Tomēr, kamēr viņiem tika dotas šī brīvība, no otras puses, attieksmi varētu uzskatīt daudz necilvēcīgāku nekā attiecās pret citiem vergiem, piemēram, pastāvīgas kara deklarācijas un kriptijas pret viņiem. Viņi apstrādāja zemi un kalpoja savai valstij, vienlaikus nodrošinot savu saimnieku. Pierādījumi liecina, ka heloti Grieķijas sabiedrībā ir starp vergu un brīvu cilvēku. Ir daudz rakstīts par to, cik prasmīgi Sparta kontrolēja helotus, slepkavoja tos, terorizēja, ietekmēja psiholoģiski un iedzina paklausību. Kad spartiešu dominance mazinājās un Grieķiju ieņēma Roma, heloti joprojām neieguva brīvību. Tā vietā, lai kļūtu par vergiem Spartā, viņi kļuva par vergiem Romā. Tomēr arī tas nav skaidrs, vai tiešām heloti neieguva ilgi kāroto brīvību, vai tomēr kļuva par vergiem Romā, jo pēc 3.gd. m.ē. tie vairs nav pieminēti.
Kopumā šis temats ir maz pētīts un atrodamā informācija ir vienlīdzīga visos literatūras darbos, dažkārt pat ieiet pretrunās viena ar otru. Nav noskaidrots jautājums par helotu izcelsmi, ir tikai vairākas mazāk vai vairāk ticamas teorijas, taču izcelsme ir svarīgs pamatjautājums, ja vēlas pētīt tālāk kādu kopumu. …