Aculiecinieki teica, ka viņa īpašā meistarība ir saistīta ar to, ka Helmūts trenējās īpaši, ne tā kā visi pārējie. Ripas lidojuma trajektorija un metiena precizitāte bija tiešām unikāla, tā līdz šim neviens no Latviešu hokejistiem nekad nav spējis. Kaut kādā no brīžiem viņam pat piekāpās pats Vladislavs Tretjaks, kuru tajā laikā sauca par nepārspējamu vārtsargu. Tieši Balderis bija tas, kurš vienas spēles laikā spēja Tretjakam iemest pat 4 vārtus [4, 5].
Satikšanās ar treneri Viktoru Tihonovu, kļuva par tiešām galveno Helmūta Baldera noteicošo dzīves pagriezienu. Tieši pateicoties šim cilvēkam, Balderis iekļuva PSRS hokeja izlasē. PSRS komandā viņš bija pilnīgi jauniņais, kuru neviens īsti nezināja un ar kura spējām īsti neviens nerēķinājās un vispār šaubījās. Pat trenera Tihonova izvēli tika runāts, ka Balderis ir pilnīgi bailīgs un viņam nav spēju iet uz priekšu uzbrukumā, ka viņš visu laiku būs citu spēlētāju ēnā un, ka Tihonovs acīmredzami nožēlos par to, ka pieņēma tādu neapdomātu lēmumu. Savukārt Tihonovs nevienu neklausījās, sportiskā intuīcija viņam priekšā teica, ka no šī spēlētāja var izveidot īstu dārgumu un viņš nekļūdījās, un nekad nenožēlos savu izvēli. Jau 1977.gada Pasaules čempionātā Helmūts Balderis tika atzīts par labāko uzbrucēju [4, 5].
Jau tajā pašā 1977.gadā Balderis kļuva par CSKA kluba oficiālu biedru, kas ļoti sarūgtināja Rīgas fanus, jo laikā, kad Helmūts spēlēja Rīgas Dinamo sastāvā viņš kļuva par mīluli daudziem uzbrucējiem un citiem viņš bija kā paraugs. Helmūts teica, ka šo lēmumu viņš viennozīmīgi pieņēma patstāvīgi. Viņa pamatojums bija tas, ka vēlējās tiekties augstāk, pamēģinot savus spēkus, spēlējot ar īstām Pasaules hokeja zvaigznēm. …