Kas ir harizmātiska personība? Vai tas ir tikai veiksmīgs ārējais tēls vai lieliskas prezentācijas un komunikācijas spējas? Vai intelektualitātes un IQ līmenis nosaka harizmātisku personību? Dažubrīd ar skaudību nolūkojamies uz paziņām vai sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kam piemīt šarms un nopūšamies, kaut man būtu daļiņa no tā. Taču ievērojot dažus padomus, savu pievilcību var vairot katrs
No sākuma mēģināsim definēt harizmātisku personību. Harizmātiskā personība - (no lat. charisma žēlastība, Dieva dāvana) ir sociālas uztveres un mijiedarbības fenomens. Raksturojams ar to, ka indivīds, kas darbojas uz politiskas vai reliģiozas arēnas, ir piedalāms ar neparastām īpašībām (varenība, visaptverošā kalpošana cilvēcei vai idejai, veiksme un t.t.), kuras noteiktā pakāpē pārceļas uz viņa idejas sekotājiem. Harizmātiskai personībai ir piedēvējami grupas vai tās biedru visi panākumi, bet neveiksmes ir interpretējamas kā laicīgas ceļa pieturas. Īpaši bieži šis fenomens rodas uz vēsturiskas attīstības lūzumiem, kad noteiktas sociālas grupas apzinās atpestītāja atnākšanas. ( Psiholoģijas vārdnīca. Iegūts 2006. gada 10. decembrī http://magazine.mospsy.ru/dictionary/dictionary.php?term=2097000 )
Šie cilvēki aizrauj ar savu izturēšanos, ar runas veidu, acu skatu, kustība. Un, jā - acu skats šiem cilvēkiem vienmēr mirdz. Pat ja tie ir tumši dziļi bezdibeņi, kuros ir lasāmas skumjas par kādu notikumu, tomēr šajās acīs trīsuļo uguntiņas. Tie ir cilvēki, kurus ir patīkami klausīties - balss intonācija, tembrs. Taču te arī ir jautājums – ja mūsdienās ir tik daudz apmācības iespēju, kur apgūst pārliecināšanas un prezentācijas prasmes, uzvedības normas un ietekmēšanas veidus – vai var iemācīties būt par harizmātisku personību? Vai tomēr šie harizma nāk no kaut kā, kas atrodas cilvēka sirdī, kaut kas tāds, ko iedevusi daba, kas katram cilvēkam ir neatkārtojams, un nemaināms kā acu krāsa.…