Patreizējā situācija
Ikviens iedzīvotājs klusībā cer, ka nāks glābējs, kurš uzlabos patreizējo situāciju valstī, kad algas sarūk, nodokļi un cenas aug. Visi redz, kas notiek, bet neviens neiebilst, jo zina, ka nav jēga cīnīties ar augstāk stāvošo valsts vadību, kura tāpat tiks sveikā cauri. Bet tomēr, pēc autores domām, ir jāriskē, jo iedzīvotāji, kuri vēlas labākus apstākļus, ir vairumā. Katra viedoklis ir jāņem vērā. Ar uzstājību un neatlaidību, iespējams, var panākt viedokļa uzklausīšanu un rīcību lietas labā.
Mūsdienās harizmātisku personību trūkums ir vērojams visapkārt. Protams, ir cilvēki, kuri tiek uzklausīti, bet viņi nav izteiktas harizmātiskas personības. Ja agrāk šādas personas spēja iekustināt veselas valstis, tad tagad tikai pāris tūkstošus cilvēku.
Iespējams, ka pie vainas varētu būt visas jaunās tehnoloģijas. Tās rada virtuālo pasauli un nomāc realitāti. Cilvēki kļūst nesabiedriski, bez interesēm un mērķiem. Tur diemžēl neko vairs nevar labot, jo kurš labprātīgi vēlēsies atteikties no visām šīm lietiņām, kuras atvieglo mūsu dzīvi. Mēs tikai spējam komentēt un kritizēt valdības rīcības internetā – ziņu portālos, tas arī viss. Nelielā daļa, kura cenšas cīnīties, maz ko panāk.
Lai izmantotu savā labā jaunās tehnoloģijas, tad cilvēki ar harizmātiskām īpašībām ir vajadzīgi valsts pārvaldē, kā arī amatos, kas saistīti ar komunikāciju ar cilvēkiem un to piesaistīšanu.
SECINĀJUMI
Politika ir sociālā aktivitāte, caur kuru cilvēks cenšas izmainīt un uzlabot savu dzīvi. Politika vienmēr izpaužas caur dialogu, nevis caur monologu.
Harizma ir cilvēka dabiskā vai mākslīgi izveidotā pievilcība, šarms, kas spēj pievērst un noturēt citu uzmanību. Mūsdienās lielu panākumu un popularitātes atslēga ir tieši harizma, kas it kā pievelk cilvēkus un ļauj savā veidā manipulēt ar viņiem un viņu domām.
Sabiedrība pati vēlas, lai viņu vadītu šāda personība, jo harizmātiska personība ir vairāk tīkama un pat pieprasīta. Harizmātiskās personības vienmēr nāk krīzes situācijās. Piedāvājot ideju, kā visu vērst par labu.
Harizmātiskajās personās kā, piemēram, Ādolfā Hitlerā un Ivarā Godmanī var saskatīt šīs īpašības, kurām jāpiemīt un šos darbus, kuri jāpaveic, lai kļūtu par cilvēku ar harizmu – ir jāpiemīt neizsīkstošai enerģijai, darbaspēkam, motivācijai, personiskajam šarmam, viltībai, ir jāapgūst runas māksla un nedaudz jāpapēta cilvēka psiholoģija, lai varētu veiksmīgi komunicēt ar cilvēkiem un pievērst sev masu uzmanību.
Cilvēki ar harizmu ir vairāk vajadzīgi valsts pārvaldē, kā arī amatos, kas saistīti ar komunikāciju ar cilvēkiem un to piesaistīšanu. Iespējams, tieši šo cilvēku trūkums, manuprāt, daudzas valstis ir novedis krīzē.
…
