Dažkārt dzirdam, ka labai precei nav vajadzīga reklāma. Nieki, jebkura prece ir jāatklāj – par to jāinformē arī citi. Turklāt tas jādara tā, lai rastos patīkamas emocijas, salīdzinājums un pievilcīgs piedāvājums.
Reklāmai jābūt konkrētai un īsai, lai klientam tā paliktu atmiņa. To var panākt ar kādu „spīdošu” domu, paradoksu, humoru vai šokējošu situāciju. Iespēju ir daudz, taču tikai mākslinieciski izteiksmīga, precīza un interesanta reklāma būs tā, par kuru sacīsim: „Kā naglai uz galvas!”
Reklāmas vēsture ir interesanta. Viens no senākajiem reklāmas tekstiem atrodas Ēģiptē – Kairas Arheoloģijas muzejā. Tur uz kāda 2500 gadu sena akmens var izlasīt sludinājumu: „Es, Rinoss no Krētas salas, skaidroju sapņus.” Toreiz rakstīja arī uz papirusa. Senajā Grieķijā un Ēģiptē lietoja arī izkārtnes, parasti tās piestiprināja pie māju durvīm.
Tikai pēc iespiedmašīnas izgudrošanas radās iespiesti sludinājumi. Tādu pirmo esot izdevis angļu tipogrāfs V. Kokstons 1473.g., pavēstīdams par Bībeles izdoānu.
Vēlāk tipogrāfijās tapa afišas, pēc tam plakāti – reklāmas veidi uzskatāmai informācijai, jau mākslinieciski noformēti.
Plakātu māksla izveidojās 19.gs. vidū, pateicoties lielražošanai un kultūras dzīves intensifikācijai. …