1.Kredīta būtība un veidi.
Kredīts ir brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību. Kredīta devējs (kreditors - aizdevējs) kredīta ņēmējam (debitors - aizņēmējs) atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finansu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensāciju par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti. [1]
Ne vienmēr kredīta attiecības nosaka maksa par aizdevumu. Kredīta attiecības var rasties pašā līdzekļu aprites gaitā dažādos saimniecības posmos. Kredīta nepieciešamību rada starpība starp naudas aizdevumiem, ražošanas līdzekļu un priekšmetu iegādei, un naudas ieņēmumiem par pārdoto produkciju vai pakalpojumiem. Rodas nepieciešamība pēc kredīta, lai nodrošinātu līdzekļu aprites patstāvīgumu. Bet līdzekļu aprites gaitā rodas arī uzkrājumi, kuri dotajā brīdī uzņēmumam vai fiziskai personai nav vajadzīgi. Tātad kredīts ļauj izdevīgi izmantot viena uzņēmuma brīvos līdzekļus citu uzņēmumu vajadzībām.
Kredīts sevī ietver šādas funkcijas:
1.pārdales funkcija – ar kredīta palīdzību nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, tā novirzīšanu no vienas nozares un citu, tādējādi kļūst iespējama ražošanas paplašināšana ārpus kapitāla ietvariem.
2.apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija – ar bankas regulēšanas mehānisma palīdzību tiek ieguldīti kredīta resursi, sašaurināta vai paplašinātā naudas aprite. Savukārt tas sašaurina vai paplašina maksātspējīgo pieprasījumu.
3.valsts ekonomikas zināma regulēšana – šī funkcija ir cieši saistīta ar finansu un cenu mehānisma darbību. [1]
Ir pazīstami vairāki kredīta veidi:
komerciālais kredīts;
banku kredīts;
patēriņa kredīts;
valsts kredīts.…