Imperiālisms un tā izcelsme
Grāmatas „Totalitārisma izcelsme” otrā daļa tiek veltīta imperiālismam, kas izauga no koloniālisma un ko izraisīja nacionālo valstu sistēmas nesaderība ar 19. gadsimta pēdējās trešdaļas ekonomisko un rūpniecisko attīstību. Viņa šeit izdala konkrētas robežšķirtnes: 1884. – 1914.gads. Imperiālisma pirmo gadu desmitu laikā tika atklāti divi jauni svešu tautu pārvaldīšanas līdzekļi. Pirmais bija rase kā valsts politiskais princips, otrs – birokrātija kā svešas varas kundzība.
Šajā nodaļā H. Ārendte plaši atsaucas un Hobsu, viņa min, ka ja ir taisnība, ka mēs esam ieslēgti Hobsa bezgalīgajā varas akumulācijas procesā, pūļa organizatoriskā forma neizbēgami novedīs pie nāciju transformēšanās rasēs, jo uzkrāšanas procesā iesaistītai sabiedrībai nav citas saiknes, kas spētu vienot atsevišķus indivīdus, kuri šai procesā zaudē jebkuras dabiskās attiecības ar citiem cilvēkiem.
Rasisma loma
Rakstot par rasismu Ārendte atzīmē, ka rasisms bija spēcīga imperiālistiskās politikas ideoloģija jau kopš 19.gadsimta sākuma, bet gadsimta beigās rasistiskā domāšanas tika uztverta ar cieņu un atzīta par nozīmīgu. Pēc viņas atzinuma, rasisms kā valsts politika tika realizēts tikai Vācijā, taču kā sabiedriskai domai tam bija liela ietekme daudzās valstīs. Autore paredz, ka rasisms patiešām var kļūt liktenīgs gan Rietumu pasaulei, gan visai civilizācijai.
…