H. Bīčeres–Stovas romāns "Krusttēva Toma būda" kā abolicionistiskās literatūras paraugs ASV 19.gs. literatūras kontekstā

Abolicionisms – sabiedriska kustība par nēģeru verdzības atcelšanu 18. gs. beigās un 19. gs.
ASV verdzība bija atļauta un valsts atbalstīta, tādēļ ikviens, kuram sirdsapziņa un naudas maka biezums atļāva, iegādājās sev vergus - nēģerus un rīkojās ar viņiem pēc saviem ieskatiem. Vergu stāvoklis bija atkarīgs no saimnieka labvēlības. Tā kā daudzu vergu saimnieki neizrādīja labvēlību, bet mēdza izturēties pret saviem vergiem necilvēcīgi, tad sabiedrībā izveidojās cilvēku grupa, kuri bija pret verdzību. Pastāvēja daudz abolicionistu organizācijas – citas mazāk, citas vairāk aktīvas, bet visām mērķis bija viens – pārtraukt pakļaut līdzcilvēkus verdzībai.
Interesanti, vai pasaule pazītu romānu „Krusttēva Toma Būda”, ja 1851. gadā ASV abolicionistiskais žurnāls „Nacionālā Ēra” nebūtu izteicis Herietei Bīčerei – Stovai piedāvājumu uzrakstīt darbu, kurš atklātu žurnāla pārstāvētās idejas? Uz šo jautājumu, protams, ir grūti atbildēt, bet skaidrs ir viens – šis romāns tomēr ir pasaulei zināms un tas ir lielisks abolicionistiskās literatūras piemērs ne tikai ASV 19. gs. literatūras kontekstā, bet pasaules literatūras vēsturē vispār. No vienas puses šķiet dīvaini, ka jau minētā žurnāla pasūtījuma izpilde tika uzticēta sievietei – vēsture liecina, ka tajā laikā sievietes viedoklis tika uzklausīts, bet ne vienmēr respektēts un uztverts par pareizu. Taču no otras puses žurnāla redaktori izdarīja, manuprāt, ļoti labu izvēli, jo tikai sieviete spētu romāna šausminošo pamattēmu atklāt tik ļoti emocionālā veidā, aizkustinot gandrīz ikkatru lasītāju un liekot aizdomāties par sava laika realitātes – verdzības šausmām.
…