Pašos pirmsākumos tagadējās Gvinejas teritorija ietilpa Mali un Ganas valstī. No 15.gs. vidus līdz 19.gs. gvinejieši tika iznīcināti barbariskā veidā, tas ir, viņi par medījumiem portugāļu vergu medniekiem.
1958. gada 2. oktobrī Gvineja ieguva neatkarību no Francijas. Demokrātisko sistēmu Gvinejā ieviesa 1993. gadā, kad ģenerālis Lasans Konte (militārās vadības galva) tika ievēlēts par valsts prezidentu. 1998. gadā Lasanu Konte atkal ievēlēja par prezidentu, taču tika ļoti kritizēts par to ka 1999. gadā iesūdzēja tiesā opozīcijas līderi, kā arī par plaši izplatīto ekonomisko nestabilitāti.
Valsts parlaments ir "Nacionālā Asambleja", kurā ir 114 biedri, tiek ievēlēta uz četriem gadiem.
Galvaspilsēta - Konakri. Valsts tiek iedalīta četros administratīvos reģionos un vienā īpaša zonā (Konakri).
Gvinejas darbība bāzēta uz Francijas civilo likumu sistēmas bāzes, ierasti augsts un diskrēts. Tieslietu kodekss pašlaik tiek mainīts.
Pilngadība tiek piešķirta no 18 gadu vecuma, taču vēlēšanu tiesības tikai no 21 gada.
Karogs - trīs krāsu virknējums vienādos vertikālos laukumos - sarkans, dzeltens un zaļš (izmantotas populārās panāfrikāņu krāsas no Etiopijas). Gvinejas karogs ir tādas pats kā Ruandas Republikai, tikai atšķiras ar to, ka Ruandas Republikas karogam dzeltenās krāsas laukumā ir lielais burts "R".…
