Gustavs Štrēzemans un viņa realizētā Vācijas politika

Pirmais Pasaules karš krasi izmainīja situāciju Eiropā un visā pasaulē. Daudzas valstis bija guvušas milzīgus zaudējumus, to ekonomiskais stāvoklis bija ļoti zems. Vācija, kura no 1919. gada līdz 1933. gadam sauca sevi par Veimāras Republiku, tika tiesāta kā galvenā kara vaininiece, Vācija bija novājināta un sakauta – zaudētāj valsts. Triju lielvalstu, Lielbritānijas, Francijas un ASV valstu pārstāvji – Deivids Loids Džordžs, Žoržs Klemanso un Vudro Vilsons, pēc kara noteica sakautās Vācijas likteni konferencē Parīzē 1919. gadā. Gala rezultātā tika izstrādāti noteikumi, kuri bija salīdzinoši bargi, bet Vācijai nekas cits neatlika, kā parakstīt izstrādātā Versaļas miera līguma noteikumus.
1921. gadā Parīzes konferences ieceltā reparāciju komisija izlēma, ka summa, kas Vācijai būs jāmaksā, būs 6,6 miljardi angļu mārciņu. Divus gadus Vācija maksāja regulāri. Taču šajā laikā Vācijas naudas vienība – marka bija zaudējusi savu vērtību, Vācija vairs nesaņēma ārvalstu aizdevumus, un 1923. gadā paziņoja, ka vairs nespēj maksāt reparācijas. Franču armija, šajā laikā, tūdaļ okupēja Rūru, un, neskatoties uz ģenerālstreiku, uzsāka tur ražošanu, un ar muitas barjeras palīdzību atšķēla Rūru no pārējās Vācijas. Tas izraisīja Vācijā valūtas sabrukumu – papīra naudu iespieda lielos daudzumos, jo bija vajadzīgs milzīgs skaits banknošu, lai nopirktu pat vienu kafijas tasi.1 …