Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Vēsture | 2 | |
Bioloģija | 2 | |
Gurķu šķirnes | 3 | |
Gurķu sēklas, to apstrāde | 4 | |
Dēstu audzēšana | 5 | |
Lauka gurķu audzēšana | 5 | |
Ražas novākšana | 6 | |
Augu aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem | 8 | |
Sēklu ieguve | 8 | |
Bruto segums | 9 | |
Izmantotā literatūra | 10 |
Vēsture
Gurķus cilvēki pazīst un lieto jau apmēram 6000 gadus, tie ir vieni no senākajiem kultūraugiem. Latvijā pirmās ziņas par gurķiem ir atrodamas 16. gadsimta dokumentos. Palielinoties gurķu audzēšanai, strauji pieauga šķirņu skaits. 1800. gadā J. Cigra sēklu firmas katalogā bija 5 gurķu šķirnes, bet pēc 100 gadiem C. Šoha (1900. g.) katalogā atzīmētas jau 30 šķirnes.
Katrs Latvijas iedzīvotājs 1998. gadā patērēja 14 kg gurķu (pilsētās 13, 2 kg, laukos 16,1kg). Latvijā gurķus vairāk audzē tīrumos, 1998. gadā 600 ha platībā novāktas 3100 t gurķu, bet ražība gan bija ļoti zema – tikai 5, 2 t/ha. Nedaudz vairāk nekā pusi, 55%, gurķu patērējam svaigā veidā, bet pārējie ir skābētie un marinētie gurķi. Laukos svaigo gurķu īpatsvars patēriņā ir mazāks – 41%. Neskatoties uz samērā lielo gurķu importa īpatsvaru, svaigo gurķu patēriņš gada laikā ir krasi atšķirīgs, ziemā tas ir tikai 0,22 kg vienam cilvēkam mēnesī, bet jūlijā – augustā 1, 76 g.
Bioloģija
Gurķi ir viengadīgi ķirbju dzimtas (Cucurbitaceae) lakstaugi. Ir vairākas gurķu sugas, bet kultūrā visvairāk audzē parasto gurķi (Cucumis sativus), kuram izšķir daudzas formas.
Gurķa dzīves forma – liāna, kas var būt kāpelējoša vai guloša. Selekcijas gaitā izveidotas arī citas formas – krūmveida un ar īsām vasām. Gurķiem raksturīgs straujš augšanas temps. Vasas ātri aug garumā un tāpat ātri pieaug lapu virsmas platība.
Gurķiem, tāpat kā tomātiem un dažiem citiem dārzeņiem, raksturīgs ir remontantais augšanas tips. Tas nozīmē, ka vienlaicīgi uz auga veidojas ziedi, augļaizmetņi un nogatavojas augļi, pēdējie bieži bremzē jaunu augļaizmetņu veidošanos. Regulāra ražas novākšana turpretī veicina jaunu augļu veidošanos.
Zarošanās notiek monopodiāli, tas ir, galvenās vasas un sānzaru galotnes pumpuri visu laiku ir veģetatīvi un neveido ziedus. Sānzari, ziedi un augļi veidojas lapu žāklēs. Selekcijas ceļā ir izveidotas īsvasu gurķu formas, kurām galotnes pumpurus pēc zināma laika veido ziedu un augli. Lapu žāklēs veidojas arī vītes, kas palīdz augam iegūt kāpelējošu formu. Vecajām šķirnēm ziedi un augļi veidojās tikai sānzaru lapu žāklēs un ātrākas ražas ieguvei augus galotņoja. Jaunajām šķirnēm augļi veidojas arī uz galvenās vasas.
Gurķi ir tā sauktie vienmājas augi, tas nozīmē, ka uz viena auga veidojas gan vīrišķie, gan arī sievišķie ziedi, atsevišķos gadījumos arī divdzimumu ziedi ar drīksnu un putekšņlapām. Sievišķie ziedi dod augļus un no vīrišķiem tos viegli atšķirt ar aci, jo sēklotne tiem ir zem zieda.…
Gurķi - vēsture, bioloģija, gurķu šķirnes, gurķu sēklu apstrāde, dēstu audzēšana, lauka gurķu audzēšana, ražas novākšana,augu aizsardzība, sēklu ieguve, bruto segums, izmantotā literatūra.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Segto platību sagatavošana dārzeņu audzēšanai
Referāts vidusskolai11
-
Cilvēka ekoloģija
Referāts vidusskolai4
-
Ģenētiski modificētā pārtika
Referāts vidusskolai3
Novērtēts! -
Gēnu mutācijas
Referāts vidusskolai3
-
Zirgs un cilvēks, laikam ritot
Referāts vidusskolai78