Pirms gadsimta latviešu literatūrā sastopamie darbi bija atšķirīgi no mūsdienās tapušajiem, kaut gan autoru centieni un mērķi savā būtībā nav mainījušies – izglītot lasītājus, attēlot cilvēku raksturus un attiecības, paust pasaules skaistumu un nežēlību un tā tālāk.
Ļoti straujas pārmaiņas skāra literatūru deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija atbrīvojās no pusgadsimtu ilgušā Padomju Savienības jūga un beidzot drīkstēja izteikties latviešiem raksturīgajā manierē. Pēkšņi literatūrā vairs tik liela nozīme netika piešķirta pareizam un stingri noteiktam domu formulēšanas veidam, aktualizējās brīvā dzeja un dažādu, pat nenosakāmu stilu darbi, kas pavisam atklāti uzdrīkstējās runāt par padomju gadiem kā latviešu nācijas posta laikmetu. …