Gulbenes vēsture

Daba un iedzīvotāji

Gulbene atrodas Latvijas Ziemeļaustrumu daļā, starp Vidzemes un Alūksnes augstieni, Gulbenes paugurvalnī. Apkaimes reljefs paugurains, dažviet ieplakās nelieli purvi. Starp Gulbeni un Beļavu pauguru virsotnes sasniedz maksimālo augstumu –150 -170 metri virs jūras līmeņa. Augstākais ir senais latgaļu pilskalns – Beļavas kalns (178 metri virs jūras līmeņa), tas apaudzis ar mežu. Pauguru relatīvais augstums 40 – 50 metri. Uz rietumiem no Gulbenes, no Blomes Krapas virzienā (tālāk līdz Dzelzavai Madonas rajonā) stiepjas pauguru virkne Liedeskalni. Kopš 1997. gada tas ir aizsargājamais ģeomorfoloģiskais objekts, tā augstākais punkts ir Krapas pilskalns. Pilsētas apkaime lauksaimnieciski apgūta. Gar pilsētas dienvidu, dienvidaustrumu robežu tek Pededzes pieteka Krustalīce, bet austrumdaļā tās pieteka Asarupe. Arī pilsētas apkaimi šķērso daudz upju: Ziemeļrietumos Blomes apkaimē sākas Lāčupīte, Tirzas labā pieteka; Dienvidrietumos Liede ar pieteku Oleni; Ziemeļrietumos Mugurupes satekupe Mellupe. Uz ziemeļiem no Gulbenes – Alūksnes ceļa atrodas Ludzas ezers (2,81 km2), no tā iztek Pogupe, kas ietek Stāmerienas ezerā (92 ha) un tiek tālāk uz pogas ezeru (27,9 ha). Apmēram 2 km uz rietumiem no pilsētas atrodas Valmes ezers.
Pārejas tips klimats no piejūras klimats uz kontinentālo. Vidzemes augstienes (uz rietumiem no Alūksnes (uz ziemeļiem) tuvums. Jūlija vidējā temperatūra 16,7 0C. Nokrišņi 600 mm gadā.

…