1. GRUPU TEORIJA, PSIHOLOĢISKĀ VADĪŠANA, JĒDZIENU SKAIDROJUMS, DEFINĪCIJAS
1.1. GRUPAS UN GRUPU KLASIFIKACIJA
Kas ir grupa? Uzdodot šo jautājumi parastiem cilvēkiem, mēs ieguvām parastu „sadzīves definīciju” - grupa ir tā vide, kur cilvēks dzīvo un realizē savu sociālo darbību. Cilvēks jau piedzimstot atrodas sociālā grupā un visu savas dzīves laiku viņš ir sociālo grupu loceklis. Ikviena sabiedrības sastāv no dažādām sociālām grupām, lielām un mazām, starp kurām pastāv noteiktas attiecības un mijiedarbība. No tā izriet otrā, vairāk zinātniskā definīcija, ka:
Grupa ir cilvēki kopums kurus vieno dažādi kopīgie mērķi un normas un kuru attiecības ir parasti balstītas uz mijiedarbību. Grupas atšķiras no masas, kura ir cilvēku kopums kuri nepazīst viens otru un kuriem nepiemīt piederības izjūta un mērķu sasniegšanā.
Amerikāņu sociologs Roberts Kings Mērtons (dz. 1910.) sociālo grupu definē kā cilvēku kopumu, kura locekļi savstarpēji mijiedarbojas un apzinās savu piederību pie šā kopuma un kurus citi cilvēki atzīst par šā kopuma locekļiem. Katras sociālās grupas locekļiem ir kāda kopīga sociālā pazīme un noteikta vieta sabiedrības struktūrā. [2]
Grupas var klasificēt pēc dažādām pazīmēm:
1. Grupas var būt formālas un neformālas
- Formālās grupas – kolektīva darbinieki, kurus formē organizācija saskaņā ar uzdoto stratēģiju noteikta mērķa (mērķu) sasniegšanai. Tiem ir noteikti konkrēti darba pienākumi un grupas dalībnieki izpilda konkrētus uzdevumus. (piem. kredīta nodaļas darbinieki, vidusskolas klase, darba brigāde)
- Savukārt neformālas grupas veidojas un darbojas spontāni, uz personīgo kontaktu, simpātiju u.tml. pamata. To mērķi parasti rodas un pastāv uz tās dalībnieku personīgo interešu bāzes, var sakrist un atšķirties no oficiālo organizāciju mērķiem. (cilvēki, kas nejauši apvienojās pludmalē volejbola spēlei, cilvēki mītiņā, sporta fani)
…