Gruntsūdens ietekme uz pamatiem, pagrabu un tās novēršana

Gruntsūdeņi veido pirmo augšējo pazemes ūdeņu horizontu, tie izvietojas virs pirmā ūdens necaurlaidīga slāņa. Gruntsūdeņu līmenis urbumos un akās parasti atbilst šī horizonta līmeņa augstumam.
Tā kā virs gruntsūdeņiem nav māla, smilšmāla vai kāda cita ūdeni necaurlaidīga slāņa , tad šo ūdeņu režīms (līmeņu, krājumu, sastāva un citas izmaiņas) ir atkarīgs galvenokārt no klimatiskajiem apstākļiem. Ūdens pieplūdi nosaka atmosfēras nokrišņu, kā arī virszemes ūdeņu infiltrācija attiecīgo gruntsūdeņu izplatības rajonā. Bez tam daļēji gruntsūdeņu daudzumu papildina ūdens tvaiku kondensāts un citu horizontu ūdeņi, ja apakšējais ūdeni necaurlaidīgais slānis nav gluži viendabīgs, vietām ir plaisains, smilšains utt.
Sakarā ar to, ka atmosfēras nokrišņu infiltrācija atsevišķās sezonās izmainās, arī gruntsūdeņu līmeņa, ūdens daudzuma un ķīmiskā sastāva izmaiņām ir sezonāls raksturs. Gruntsūdeņu līmenis ir atkarīgs arī no reljefa. Parasti līmenis vispārīgos vilcienos atbilst reljefa virsmai, t.i., reljefa paaugstinājumu vietās ir arī paaugstināts (tikai nedaudz mazāk) gruntsūdens līmenis.
Gruntsūdeņu dziļums var būt ļoti dažāds- upju ielejās, gravās, ieplakās tas ir neliels (daži desmiti centimetru) un nereti gruntsūdens izplūst pat Zemes virspusē, turpretī augstienēs un ūdensšķirtņu rajonos gruntsūdens dziļums var sasniegt vairākus desmit metrus.
Latvijā gruntsūdens visdziļāk atrodas pauguru rajonos, kur smilšainie un grantainie nogulumi sasniedz lielu biezumu ( pēc I. Dzilnas datiem, kāpu rajonos gruntsūdens dziļums var pārsniegt 10..15 m). Gruntsūdeņi parasti cieši saistīti ar virsūdeņiem.
Celtniekiem gruntsūdeņi bieži vien sagādā daudz grūtību, jo jānovērš gruntsūdens ieplūde būvbedrēs vai tranšejās, mākslīgi jāpazemina gruntsūdens līmenis un jāveic citi speciāli pasākumi, kas padara objekta celtniecību ievērojami sarežģītāku un dārgāku.…