Nevienu ēkas būvēšana nevar iztik tbez zemes darbu veikšanas, jo tas ir pats pirmais posms ēkas celšanā.
Zemes darbi pieder pie galvenajiem būvdarbiem. Zemes darbu apjoms ir12-15% no būvdarbu kopējā apjoma, bet izmaksa – 15-20% no būvdarbu kopējam izmaksām.
Zemes darbos ietilpst grunts irdināšana un rakšana, grunts transportēsana un grunts nobēršana, to izlīdzinot un sablīvējot.
Grunts rakšana ir proces, kura laikā notiek grunts atdalīšana no masīva un pārvietošana mašīnas darbierīcē.
Grunts griešana ir grunts atdalīsana no masīva izmantojot darbierīces griezējdaļu, kuras asmenim ir ķīļa forma.
Par gruntīm sauc minerālmateriālus, kuros var būt organiskas vielas. Gruntis radušās, sdrūpot un sasmalcinoties iežiem rūdens, vēja un strauju temperatūras izmaiņu iedarbībā. Ieži veido zemes garozu, gruntis - šīs garozas virskārtu.
Ir šadi zemes darbu paņēmieni:
Mehāniskais paņēmiens, kad grunti no masīva atdala ar ekskavatoru, buldozeru, skrēperu, greideru un citu mašīnu kausu zobiem, nažiem vai griežņiem.
Hidrauliskais paņēmiens, kad grunti izsako ar spēcīdu rūdens strūklu, kas rada grunts nogruvumus, vai arī uzirdina grunti zem rūdens līmeņa un vienlaikus uzsūc grunts un rūdens masījumu (hidromasu) ar semessūcēju.
Dinamiskais paņēmiens, kad grunti vai cietus iežus uzspridzina, uzreiz pārvietojot lielas grunts un iežu masas ( dažkārt pat vairākus miljonu kubikmetrus). Spridzināšanu izmanto arī klinšainas vai sasalušas grunts uzirdināšanai.
Šajā darbā tuvāk izklāstīšu par mehānisko paņēmienu.…