Grunts nostiprināšana vienmēr ir bijusi aktuāla, jo ne vienmēr ir iespējams veikt apbūvi, karjeru, kā arī tuneļu, ceļu un šahtu ierīkošanu vēlamajā un brīvajā teritorijā, jo gruntīm piemīt virkne trūkumu, kas neļauj to darīt. Ar mākslīgajām grunts īpašību uzlabošanas metodēm var palielināt grunts izturību, nesošās spējas, piedot ūdensnecaurlaidību u.c.
Grunšu nostiprināšanai lieto daudz dažādus paņēmienus, referātā ir aplūkoti visplašāk pielietotie: cementācija, silikatizācija, bituminizācija, mākslīgā sasaldēšana u.c.. Visi šie paņēmieni aptver svarīgākās gruntis, sākot ar irdenām rupjgraudainām un beidzot ar vājām mālainām gruntīm. Tomēr katru metodi nevar izmantot jebkuram grunšu veidam, jo tās iespējamā pielietošana var nedot vēlamo efektu un var būt neizdevīga.
Grunts cementēšana ir metode, ar kuras palīdzību aizpilda plaisas un lielas poras grunšu masīvos, izveidojot cietu cementētu ķermeni. Grunšu cementēšanu var izmantot klinšainām, irdenām nesaistītām un mīkstajām saistītām gruntīm, lai uzlabotu to fiziomehāniskās īpašības.
Metode tiek veikta šādi: sākotnēji tiek ierīkots urbums, pēc tam ar augstspiediena palīdzību pa cauruli tiek iespiesta cementa java, caurule tiek pakāpeniski celta uz augšu (cementa padeve netiek apturēta-1.att.) līdz tiek sasniegts noteikts līmenis līdz zemes virspusei. Ja grunts ir sausa, tad labākai sasaistei starp grunts daļiņām un cementu grunti vispirms samitrina, ar injektoriem ievadot ūdeni. Tālāk tiek ierīkota virkne ar urbumiem, kur viens no otra urbumi atrodas 1,5- 3m attālumā (3.att., redzams, kā izskatās sacementētā grunts, kad tiek atrakta vaļā). Urbumus novietot var ne tikai 1, bet arī 2 un pat 3 rindās, kur rindas arī atrodas 1,5- 3m attālumā viena no otras.
Kā cementējošos materiālus izmanto- cementu, cementa un smilts sajaukumu vai arī cementa un māla sajaukumu. Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešams izvēlēties ne tikai cementējošā materiāla sastāva attiecības, bet arī ūdens attiecību maisījumam. Agresīvu gruntsūdeņu gadījumos lieto speciālus cementu, kas ir noturīgi pret agresīvo vidi.
Parasti cementējošā materiāla blīvums ir 1,6-1,85 g/cm3. Cementējošajam materiālam arī ir jāatbilst vairākām prasībām, piem., no sastāvā esošā ūdens tam ir jāatbrīvojas no 0-2% 2h, kā arī pēc sacietēšanas tam ir jābūt pietiekoši izturīgam, lai izturētu 28 diennaktis 20-35 kg/cm2 spiedienu. Cementējošo materiālu izmanto atkarībā no grunts tipa un hidrodinamiskā līmeņa. …
